|
man šobrīd nav terapeita (šis visu laiku Portugālē spēlē golfu, un es viņu šajā lēmumā atbalstu), kam izstāstīt šo secinājumu, tāpēc izstāstīšu jums.
Man sestdien bija gara panikas lēkme. Viens no gadījumiem (kāds otrais vai trešais), kur es tikai jau procesā saprotu, ka tā ir panikas lēkme. Mans terapeits skaidro panikas lēkmes kā iekšēju paradoksu, sadursmi, kaut kā nesaskanēšanu domās vai domu nesaskaņu ar ārējiem apstākļiem (es gan neatceros kādus vārdus viņš tieši izmantoja). Šoreiz pašas panikas lēkmes procesā (jau uz beigām gan) sapratu, kas man ir tas paradokss - esmu pieradusi un spējīga ļoti skaidri komunicēt savas emocijas, gandrīz vienmēr zinu, kas un kāpēc ar mani notiek un varu to labi paskaidrot, bet tad, kad es neesmu kaut ko pamanījusi vai emociju ir tik daudz, ka nevaru paskaidrot, tad ir panikas lēkme. |