|
Vakar, kad izkāpu no kuģa Helsinkos, tramvaja pieturā mani sagaidīja puisis, kurš ar dūri iemauca pieturas stiklam un aizskrēja prom. Centrā cits jaunēklis čurāja uz pieminekļa. Uzreiz par to pastāstīju saviem somiem un viņi bija sajūsmā. Viens teica, ka tas visdrīzāk iestudēts tieši manis dēļ. Visu vakaru pļāpāju ar Astu. Baidījos, ka esmu šos cilvēkus satikusi tikai konkrētos apstākļos un, ka tagad mums vairs nebūs kopā interesanti. Bailes bija kļūdainas.
Šodien staigāju pa pilsētu, visur migla. Ļoti kvalitatīva. |