|
Es jau kādu brīdi tulkoju realitātes šovu "Vecpuisis". Kādu brīdi biju pieradusi, izklaidējos, bet pēdējās dienas man paliek nelabi. Pirmkārt, tāpēc, ka tas ir pazemojoši. Es saprotu, ka tās meitenes pašas parakstījās uz šādu situāciju, tomēr viņas regulāri tiek vēstas uz randiņiem, kuros viņam jādara lietas, kas viņām nepatīk (piemēram, jāstaigā spoku mājā vai jābrauc karuselī), lai iepatiktos puisim. Otrkārt, es tik daudz esmu rakstījusi "redzu mūsu starpā saikni", "nekad neesmu kāda dēļ tā jutusies", "varētu tevī iemīlēties", ka man pavisam reāli šķebina. Vismaz varu būt droša, ka dzejā nekad, nekad neuzrakstīšu neko ļoti banālu (šīs bailes manī gan iedzītas jau sen, bišķīt pat līdz absurdam).
Citā realitāte akadēmija pisīs līdz pēdējam. Šorīt atkal uzsprāgu. |