|
mamma man katru dienu jautā kā man iet ar rakstīšanu un es vienmēr saku, ka sūdīgi. un viņa grib saprast kāpēc, bet es nevaru paskaidrot. un es redzu, ka viņai manis žēl. šodien viņa man telefonā teica "tu esi talantīga", un es domāju, ka tas ir mīļi, bet šobrīd es to talantu bez domāšanas iemainītu pret vīna pudeli, ja man kāds tādu darījumu piedāvātu.
man sākumā likās, ka šī nespēja ir disciplīnas jautājums, bet es pie šīs lugas strādāju jau pusgadu un pēdējās nedēļās veltu tam ļoti daudz laika. tāpat spēju parakstīt tikai stundu un pēc tam būt ļoti neapmierināta. es saprotu, ka dramaturģijai nevajadzētu būt vieglai, bet man šķiet, ka tai nav jābūt arī tik grūtai. man bail, ka panika uzvarēs un laimīgs rakstīšanas brīdis šādā gadījumā tā arī nepienāks.
posms no botāniskā dārza līdz manām mājām ir ļoti skaists. man arī par to gribējās raudāt, bet nesanāca. |