|
vai mana nodarbošanās varētu būt braukāšana pa Rīgu un ēst gatavošana draugiem? Kurš grib to sponsorēt? Tā ir mana sirdslieta.
Cilvēki diezgan regulāri liek man justies vainīgai par lietām, kuras neesmu spējusi ietekmēt (šo vajadzētu nedaudz izvērst, bet es izdzēru glāzi ruma), un es vienmēr atvainojos, kad esmu bez vainas, bet šodien man galīgi tā negribējās un es pateicu "es saprotu, ka tu dusmojies, un man žēl, bet es negrasos atvainoties". Galvenais turpmāk mācēt nošķirt, kad tiešām esmu kādu sāpinājusi, un kad cilvēki projicē uz mani savas idejas, par to kā man jāuzvedas.
Mans kaķis uzvedas tā, it kā es nemaz nebūtu bijusi prom. Tas, protams, labi, bet tad atkal - viņam vispār manis nepietrūka? Bet es negaidīšu no viņa atvainošanos, jo skatīt iepriekšējo rindkopu. |
|
es gribu pastāstīt par savu opi. kurš nemaz nav mans īstais opis. viņš ir manas mammas māsu tētis, manas mammas audžu tēvs, un, kad es biju maziņa, es viņu saucu par Miervaldi. par opi es viņu sāku saukt tikai pēdējo gadu laikā, kad viņam piedzima mazbērni, kas viņu tā sauca.
kad es biju maza un, kad es biju pusaudzis, opis bija kluss un strādīgs. viņš daudz sēdēja pie krāsns, sūkāja karameles un viņam patika spēlēt kārtis (un ļoti lamāties, kamēr tas tika darīts). mēs nekad neesam bijuši īpaši tuvi, tikai eksistējuši blakus un nerunājuši. vienmēr apsveicām viens otru dzimšanas dienās, bijām vienas ģimenes Lieldienās un Ziemassvētkos. visu par viņa pagātni es zinu tikai no savas mammas un viņas māsu viedokļa.
pirms kādiem pieciem (neesmu pārliecināta vai tiešām pieciem) gadiem Miervaldim bija insults. kopš tā laika skaidras epizodes mijas ar neskaidrām. skaidrajās epizodēs viņš joprojām nespēj skaidri izteikties. man reizēm šķiet, ka es saprotu, cik mokoši tas ir - dzīvot ar skaidru prātu tādā kā cietumā. neskaidrās epizodēs opis viens pats kaut kur aizklīst. kamēr es biju Spānijā, viņš sasita televizora ekrānu. jebkurā gadījumā - kādam viņš vienmēr ir jāpieskata. kad mana tante L. aizbrauc uz Rīgu, es parasti braucu uz laukiem, lai dotu opim zāles. man ļoti patīk tās nedēļas nogales, jo mums nav nekādas vajadzības sarunāties. opis man parasti iedod piecīti un saka, lai es aizbraucu pēc baltmaizes un konfektēm.
šodien es atgriezos laukos pēc piecu mēnešu pārtraukuma. L. bija darbā. Ienācu opja istabā un teicu, ka gribēju viņus pārsteigt. opis teica "tas jau nekas". es nekad neesmu pārliecināta, ka viņš zina, kura no visām mūsu ģimenes sievietēm es esmu. kad L. atbrauca, un viņš bija ārā, Miervaldis teica "Vivetas meita atbrauca", kas nozīmē, ka paaudzes viņš noteikti vēl atšķir. Šodien viņš man iedeva desmit eiro bulciņai un konfektēm. pēc tam viņš sūdzējās par remontu, kas notiek divās no mājas istabām. viņam nepatīk nekādas pārmaiņas. nedz remonti, nedz vecu ābeļu likvidēšana.
mēs nekad neesam bijuši ļoti tuvi, bet Miervaldis visu laiku ienāk manā prozā.
kad L. atbrauca, es stāvēju virtuvē un cepu kotletes. man gribētos domāt, ka es neesmu slikts pārsteigums. |
|
|