|
Ir ļoti jobani un skaisti, kad trīs spāņi sēž tev apkārt un lūdz palikt vēl vienu gadu. Šodien sēdēju Santjago katedrālē un man likās, ka es varētu palikt te vēl vienu gadu. Jo tad, kad nav skolas stresa, te ir skaista daba, silti cilvēki, lēts ēdiens un dzērieni. Vakar no visiem atvadījāmies. Anu Lunu es vēl satikšu, bet pie geju kluba 30 reizes apskāvu Dāvidu un raudāju. Viņš ir tik mīļojams kā cilvēka izmēra suns. Protams, viņi jau pērk biļetes uz Latviju, bet man ir grūši arī tad, ja es savus latviešu draugus nesatieku pietiekami bieži.
Šodien raudāju arī Santiego katedrālē. Pēc negulētas nakts emocijas vienmēr ir sakāpinātas. Es skatījos uz visu to skaistumu un man ļoti sasāpējās. Un tad es sadusmojos, kad mani viesi sausi noteica "smuki". |