|
vispirms bija ceļš. ceļš ar mimozām un kalniem, ceļš, kas man ir rādījies murgos - tas, kuru no kritiena norobežo tikai zema metāla barjera, policisti, sarunas ar meitenēm, mūzika, alus. pēc tam bija pirmā karnevāla daļa. gaidīšana lielā pūlī, puiši, kas pilnā tērpā skrien cauri un tīši vai netīši sit cilvēkiem, dejošana, bļaustīšanās. ko mēs gaidījām? miltus un skudras. tos mums kaudzēm meta virsū cilvēki, kas cauri pūlim vilka ratus (neuztraucieties - skudru daļu grasās atcelt). pēc tam atkal ceļš. šoreiz metāla barjera nošķīra tumsu, kurā es neko neredzēju. tad bija Ourense, vertikāli ceļi un pucēšanās karnevālam. garšīgas vakariņas. pirmie kafijas liķiera šoti (šo dzērienu es kādu laiku nelietošu, jo man šķita, ka aiziešu ar sirdi). daudz iepazīšanās un sabučošanās. pūlis visur. pūlis, kurā es skatījos ar atvērtu muti, jo kostīmi un jocīgās kombinācijas, kuras tu redzi. nakts laikā es sastapu vairākas Alises, redzēju kā spaidermens apčurā baznīcu un pēc tam kaujas ar vēl diviem spaidermeniem, sastapu vismaz divus trampus ar visām robežsienām, biljarda galdu ar visām bumbiņām, vairākus Jēzus, visu x-men komandu (storm man piemiedza ar aci), galīciešu drag-goddesses (jo viņas bez jokiem bija dievišķas) un, jā, tas bija brīnumu galms. līdz septiņiem rītā dejojām, dzērām (bet nereibām), staigājām. nonācu pie secinājuma, ka spāņi nespēj runāt, kamēr iet, tāpēc vienmēr ir jāapstājas un 10 minūšu maršruts aizņem pusstundu. protams, runāju ar kādu par hariju poteru, un tad šis jaunais cilvēks (uzvalkā un ar ukuleli) teica Anai Lunai "You can't be gryffindor, because you like David Bowie so much", jo tas taču ir tik loģisks teikums.
piecēlāmies pusdivos "no rīta", devāmies pie Anas draugiem ēst pusdienas. ļoti skaisti pie saklāta galda, fonā skanot mūzikai no vinila platēm. pēc tam vēl vismaz divas stundas laiskojāmies un runājāmies ap to galdu, mūs iepazīstināja ar vietējā laikraksta pērlēm ("everyone was at the carnival. even a black guy dressed as a monkey"). un tad atkal ceļš. ķeltiskas ainavas un migla. mimozas. sarunas par draugiem. man vispār ļoti patīk Galīcija. Reportāžas beigas. |