|
katru piektdienas rītu mums ir lekcija, kurā spāņi ļoti aizraujas, runājot par leģendām un paranormālām lietām, un aizmirst tulkot. līdz ar to mēs, nabaga latvieši, par visu uzzinam tikai īsā kopsavilkumā un ir jau par vēlu kaut ko piebilst. un man, protams, paturēt viedokli pie sevis ir diezgan mokoši. tagad arī esmu lekcijā un klausos galīciešu valodā un smieklos. gribu visu saprast, bet rakstu cibu.
vakar bijām pirmajā teātra izrādē šeit. argentīniešu. daļēji sapratu valodu, turklāt viss bija ļoti vizuāli bagātīgs, pat tad, ja aktieri tikai sēdēja un pļāpāja. Santjago ir ļoti skaista pilsēta. atgriezīšos tur, kad būs sausāks.
jo tagad ir kārtīga šejienes ziema. visu. laiku. līst. un tad uz pāris sekundēm ir saule. un tad atkal līst. naktīs tāda vētra, ka aizverot acis šķiet, ka esi uz kuģa. no rīta visā pilsētā apgāzti lielie atkritumi konteineri.
"-This is Galicia.
-No, this is hell"
daži pasniedzēji LV sākuši pret mums izturēties ļoti salty (nesaka taču "sāļi", vai ne?). visi e-pasti ar tādu "jūs jau neko tajā spānijā nedarat muļķes aizbraucāt no labākās skolas pasaulē" noskaņu. no sirds atvainojos, ka es gribu gūt jaunu pieredzi, kuru man apmaksā. (Anna, šis neattiecas uz tevi).
pirmās ilgas pēc mājām ir sākušas uzpeldēt, jo, lai arī kā es censtos draudzēties un iejusties, un, lai arī cik cilvēki būtu laipni, es brīžiem tāpat jūtos kā no laivas izmesta. es trīs reizes mēģināju paskaidrot iemeslus šai sajūtai, jo man pašai tie ir diezgan skaidri, bet, ja esi paradis par emocijām runāt tikai ar sevi (vai pārvērst tās fikcionālu cilvēku pieredzē), kļūst diezgan sarežģīti loģiski visu pierakstīt. jebkurā gadījumā, tas, kas mani kaitina visvairāk - mana seja. jau Latvijā mūždien saskāros ar jautājumiem "tu dusmojies? tev sāp galva? tu mūs ienīsti?", uz kuriem pacietīgi atbildēju "nē, tā ir mana seja", bet šeit tas vairs nav smieklīgi, jo man reāli šķiet, ka cilvēki baidās ar mani komunicēt. un pat tad, kad es pasmaidu un pasaku, ka viss kārtībā, viņi nav pārliecināti, ka negribu kādu nosist.
un vēl miljons sīkumu. |