Labi, ka šodien atbrauc mamma un Ilze, jo tikko zvanīja tētis, lai apsveiktu svētkos, un es mazliet sāku raudāt. Jebkurā gadījumā, tētis man prasīja vai es gribēšu uz viņa brāļa 70. jubileju, kas notiks kaut kur pie Aglonas gandrīz uzreiz pēc manas atgriešanās. Jā, es ļoti gribēšu, jo pēc pieciem mēnešiem bez latviešiem un latgaliešiem man vajadzēs trieciendevu (un tur būs arī balkrievi). Un, ja man apniks cilvēki, tad tur noteikti būs kāds suns vai ezers. Ļoti mierinoša doma par nākotni. |