time doth flit; oh shit. - Post a comment

Doma par atvērtajiem bāriem man, protams, izraisa trauksmi. Es gribētu aiziet pa diviem, trim cilvēkiem uz Pili vai Aleponiju, bet tad atceros tās reizes, kad pie galdiņa apsēžas vēl kāds (kas man visdrīzāk nepatīk vai ir knapi pazīstams) un dominē visu vakaru, un citiem, izskatās, nav par to iebildumu, un es tad jūtos kā kuce, jo vairs nevaru tā atvērties. Un tagad gan jau būs vēl trakāk, nedo dies vēl small talk ar svešiniekiem.
Doma par restorāniem ar mammu un māsu gan ir nomierinoša.