|
[28 Feb 2026|19:25pm] |
Ar Kārli "Labo Dāmu" Biķernieku iepazinos pirms kādiem 19 gadiem. Vispirms sviesta cibā, Latvijas vadošajā blogu portālā, kur Kārlis sāka rakstīt trīs gadus vēlāk pēc manas reģistrācijas - 2007. gadā. Drīz vien iepazināmies klātienē pie Sandras M. viņas Rīgas komunalkā. Sākotnēji man Kārlis nepatika, bet tā bija mana nevis viņa problēma - viņš brīvi komunicēja ar meitenēm, kuras man patika (Irma, Sandra) tāpēc 1.mirklī es viņu uztvēru kā konkurentu un vēlēju viņam sliktu.
Taču ātri vien Kārlis mani savaldzināja ar savu sirsnīgo dabu. Viņam ļoti patika mūsu (Židrūns, Mazie Smirdīgie Kociņi) mūzika, tāpēc viņš arvien biežāk pavīdēja manā draugu lokā, kur es, iepazīstot viņu tuvāk, arī nostiprināju savu cieņu pret viņu kā cilvēku. Atceros, ka viņš bija sajūsmā, kad padalījos ar Židrūna 1.albuma failiem, kurus viņš ļoti vēlējās remiksēt.
Kārli tuvāk iepazinu, kad viņš sāka dzīvot pie manis un manas tā brīža draudzenes Ritas mūsu Lāčplēša ielas 3 istabniekā. Kad atradāmies ilgāku laiku prom, viņš ar prieku pieskatīja mūsu mīļo kaķenīti Elīnu. Ap to brīdi Kārlis manā dzīvē bija nostiprinājies kā spēcīgs un ļoti izteiksmīgs tēls, kuru katru reizi biju priecīgs satikt. Kārlis bija ļoti sirsnīgas un maigas dabas cilvēks. Jebkur, kur viņš atradās, Kārlis izstaroja siltumu un cilvēkmīlestību, tāpēc viņš ļoti viegli spēja nošarmēt citus.
Es vienmēr Kārli jutu to fonā esošo sāpi, to trauksmi, ko viņš ar vieglu sirdi nolika malā, lai baudītu dzīvi. Viens cilvēks ir paredzēts, lai atrisinātu savu pamatproblēmu. Cits ir paredzēts, lai izvairītos no risinājuma, taču, darot to, viņam netīšām var sanākt uzcelt jaunu pasauli, pasauli, kas ir daudz labāka par to, pasauli, kas ir iejūtīgāka, sirsnīgāka un atklātāka.
Katram savs ceļš.
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}