uztveres variācijas - 27. Jūnijs 2009

šodien pēc darba domāju iet uz veikalu tikko tas atvēries - cerībā iegūt lētas "akciju" pārtikas preces. sestdienā plkst.9:00 tonsberga vēl guļ. pēc piektdienas masveida dzīves svinībām tiek atgūti spēki. faktiski pilsēta tika sakopta laikā no plkst. 5:00 līdz plkst. 7:00. tādēļ uz veikalu atvēršanu tā atkal ir jaukā mazpilsēta. veikali ir tukši - daži agrie putni pulcējas beķerejā pie rīta kafijas - veikala apsargs koķetē ar pārdevēju. izlemju brīvdienai par godu iedzert pašķidru kafiju pa 25nok ~2lvl. kafijas kvalitātei nav nozīmes, ja par to saulainā jūnija rītā samaksāti 2lvl, tādēļ lasot grāmatu, dzeru to uzsvērti izbaudot.
kaut arī sāpes labajā kājā arvien uzsvērtāk liek sevi manīt, mazliet paklīstu pa pilsētu, kas šķiet visai nesteidzīgi lietišķa - pamodušies ir tie, kam tas ir pienākums.
pārtikas veikalā atstāti kārtējie 175nok ~14ls - cerēto "akcijas" pārtikas kalnu nebija - it sevišķi žēl par neesošu akcijas jogurtu, jo neakcijas jogurti maksā nieka 30nok litrā. vispār veikalā vēl neviens nesteidzas - šodien pēc vakardienas iepirkšanās drudža iedzīvotāji droši vien atgūsies mazliet vēlāk. un tad steigsies iepirkt pārtiku wīkenda piknikiem - svētdien veikali nestrādā - tāda jauka tradīcija vispārējās patērniecības gaisotnē.
dodos mājup - šodien paredzēts mēģināt izbraukt paspiningot - jāatpūtina kājas.

Garastāvoklis:: dodos ēst
Mūzika: 1 mile north - glass wars (2001)/minor shadows (2003)

spītējot sāpošajām kājām ar jāni sēdāmies džimijā (laikam jau teicu, ka tā sauc manu škodu - par godu kādreizējam Krishy pieradinātajam gliemezītim) un devāmies uz viņam zināmo upi, kurā vajadzētu būt kādām nebūt zivīm, kas gaida mūsu mānekļus (vizuļus). jānis neko daudz par makšķerēšanu neinteresējas, viņu interesē svaigs gaiss un zivs kā pārtikas produkts. mani zivis diez ko neinteresē - es gribu sajust norvēģiju tās dabas lielajā pirmatnīgumā. nevēlēdamies sevi sarūgtināt sevišķi necentos iepriekš noskaidrot par makšķerēšanas likumisko ietvaru - vienkārši nolēmām neuzkrītoši nolikt mašīnu un pavisam neuzkrītoši desantēties pie upes. jau pēc pārdesmit kilometriem arvien biežāk sāka aizrauties elpa un aizkrist ausis virpuļojot pa pakalniem un nogāzēm. pēc kādiem 50km bijām klāt pie upes - es biju laikam biju gaidījs ieraudzīt kaut ko forelisku pēc latvijas mērogiem, tādēļ šī atgādināja vairāk filmās redzētās kanādas vai montanas lašu upes. kādas pāris stundas pamētājām mānekļus - es apzināti piesmēlu zābakus, lai kājām būtu auksta komprese, dzērām tēju no termosa.
kopumā jāatzīst, ka daba arī šajā norvēģijas reģionā šķiet ļoti varena (protams, kā jau tika gaidīt manasbildētiemaņas nav tik varenas, lai šo varenību iemūžinātu), tikai apdzīvotība ir pārāk blīva, lai izbaudītu tādu nošķirtību un divvientulību ar upi, lai gan arī baigos gabalus gar upi, protams, nenogājām.
Pēcāk internetā noskaidroju, ka esam vazājušies gar reģiona vadošo lašu bendēšanas upi, ka bez standarta makšķerēšanas atļaujas par lašu un foreļu ķeršanu vestfoldas reģionā jāmaksā "fee" 200nok un vēl papildus jāmaksā zemes īpašniekam uz kura Tu ķer zivis - šis pēdējais man īsti nav skaidrs - vai tad viņi nemēdz staigāt lielus gabalus gar upi? ā un te nedrīkst kurināt ugunskurus.
ā jānis aizķēra vienu upes gliemeni, bet kopumā mēs neko nedabūjām un varbūt pat labi, ka tā.

Garastāvoklis:: zivs
Mūzika: Alvin Lee & Ten Years After