uztveres variācijas - mans būs mans

"man ir 14 un es redzu,jutu un dzirdu spokus
ir bijusi gadijumi kad vini mani ir meginajusi nogalinat,lai pectam ieklutu man kermeni un atriebtos cilvekiem kuri likusi viniem ciest
bet parsvara visi vini ir draudzigi un ar viniem vismaz var normali izrunaties jo vini saprot ka tas ir kad tu mokies no sapem(it ipasi tie kuri ir mirusi mokosa nave,vai izdarijusi pasnavibu jo vinu dzive ir bijusi neciesama un sapju pilna)
P.S. es neesmu garigi slima un psihopate ari ne,vnk kad piedzimu gandriz nomiru un tas man deva speju vinus redzet,dzirdet un sajust"

no draugiem.lv domubiedrugrupas "Enģeļi, vampīri (arī enerģijas), raganas un burvji. Viss par mistiku." (biedru skaits 2071)


kādā viņnaktī man nosvila - džimijs. skāde, vēlāk izrādījās, nebija tik liela (iepriekšējā vakarā mēģinājām salīmēt izpūēju un kaut kā tumsā iemanījāmies piegrūst vienu vadu pie izpūtēja trubas, un tas nekavējoties piecepās klāt), bēda ka autiņš klusi izdzisa naktī tieši pirms "dienišķo" avīžu savākšanas. nakts tāda darba pilna - vispirms ar kolēģi izskrējām, izmētājām viņa avīzes un pēc tam skrējām pakaļ džimijā sakrāmētajām manām avīzēm. meklējot pa avīžu kalnu kaut kādas mazavīzītes, pēkšņi no vadītāja vietas mani aizsniedza smalka nepārtraukta norvēģu valodas plūsma. pārliecoties pār avīžkalnu, acis uzzīmēja naksnīgās, dzeltenīgās pilsētgaismas ieskautu nenosakāmi jaunu freju visai caurspīdīgi melnā sarafāniņā. nēģiete nemaz nemocījās ar iepazīšanās pirmo mulsumu - manas nēģvalodas zināšanas pret viņas stāsta virāžām deva visai fragmentāru sapratni par to ko viņa plkst. 3.30 darīja džimijā, jāsaka, ka nēģzemē nebiju sevi apgrūtinājis ar džimija rūpīgu slēgšanu. kamēr es lēnām tīksminājos par situāciju un mēģināju pārkrāmēt avīzes - tikmēr uzzināju, ka nēģmeitene gaida/slēpjās no sava drauga, tonsberga ir pretīgs miests bez vietas brīvai elpai, kur visi zina visu par visiem. nēģmeitene palūdzās aizvest viņu līzd centram un ieriktējās kolēģa mašīnā ne mirkli nepārtraucot man tikai daļēji saprotamā stāsta virpuli. pirms došanās manā rūtī tikai vēl ielīdu pakaļ pleca somai, kur salikt mazavīzītes, kad pamanīju, ka plecu somā visai haotiski savāktas pilnīgi visas mazmantiņas no džimija šuplādītēm un aizbeņķēm. iespējams, ja būtu ieradies pie džimija piecas minūtes vēlāk būtu šķīries no daudzām emocionāli nozīmīgām mantām - kaudzes uz ielas atrastām audiokasetēm, kaltiņa, cirvja kāta, nolauzta zīmuļa, latvijas ceļu kartes, mazas nēģu-latvju sarunvalodas vārdnīcas, līmlentes un saujas mendeļriekstu. vedot meiteni, manas acis pielipa meitenes adatu sadurstījām rokām, notvērusi manu skatienu viņa bez liela mulsuma vien novilka - amfetamīns. īsti vikingi to nešņaucot, bet gan injicē. uz atvadām meitenei tika iedota dienišķā avīze. jo visiem ir jazina viss par visiem.

Mūzika: cocorosie - grey oceans (2010)