Eņģelis maigi pieskārās man

                               Ar savu spārna galu,

                               Es dzirdēju – Eņģeļu taures san

                               Un ieraudzīju visuma malu.

                               Mana dvēsele cēlās kājās

                               Un saņēma Eņģeļa roku.

                               Eņģelis teicās vest mani mājās

                               Un parādīt mūžības loku.

                               Atvērās spārni – balti kā sniegs

                               Un kājas atrāvās no zemes.

                               Manī ienāca vēl nepazīts prieks

                               Un pašķīrās lidojumam debess.