Eņģelis maigi pieskārās man
Ar savu spārna galu,
Es dzirdēju – Eņģeļu taures san
Un ieraudzīju visuma malu.
Mana dvēsele cēlās kājās
Un saņēma Eņģeļa roku.
Eņģelis teicās vest mani mājās
Un parādīt mūžības loku.
Atvērās spārni – balti kā sniegs
Un kājas atrāvās no zemes.
Manī ienāca vēl nepazīts prieks
Un pašķīrās lidojumam debess.