Do you believe in something beautiful?

ja es būtu pie pilnas saprašanas, tad būtu ļoti priecīga. bet es esmu pārāk nogurusi, lai priecātos.
katrā ziņā beidzot pa ilgiem laikiem bija par visiem 100% laba diena no sākuma līdz galam.
ķīmijas labo bija pārsteidzoši jauks, sajaucām tirkīzzilus šķīdumiņus, saostījāmies momentlīmes smaku un tādi žirgti devāmies uz sportu, kur bija radošā stunda. mūsu komanda (es, klasesbiedrene un mūsu/d klases jaukie puikas) noķērām pa 10niekam par aerobikas jautro dancojošo kombināciju. īstenībā sagribējās kārtīgi izārdīties, bet gan jau kaut kad. nākošajā stundā zālē mūs apciemoja Avantis un Zelta Zivtiņas pārstāvji + vēl dziedāja Māra no Astro'n'outiem. tiku pie jauniem zz sākuma komplektiem un visādiem nieciņiem. tad divas brīvstundas, vācu valoda, kurā rasēju, mūzika, kurā rasēju un tehniskā grafika, kurā atbrīvojos no rasējuma. tāāds atvieglojums. pēc tam - kultūras laboratorija. divas stundas brīnišķīgā atmosfērā ar mūziku un sajūtām. ja mums izdosies, man būšot galvenā loma mūsu mazajā Sigur Ros mūzikas un Rūtas Mežavilkas dzejas sakombinētajā izrādītē.

pēdējo dienu notikumi ir vienkārši traki! :D
sākot ar ķīmijas mācību ekskursiju, kas bija ļoti īpatnējs, bet atmiņā pietiekoši paliekošs pasākums.lai vai kā, es gribu kādreiz dzīvot Liepājā. kaut vai uz neilgu laiciņu, bet ļoti gribu dzīvot tur. šis pavasara secinājums atgriezās pie manis piektdien.
viss turpinājās piektdienas naktī/sestdienas rītā. sen nebija bijis tā, ka vairāk nekā divu diennakšu laikā esmu gulējusi divas stundas. un sen, precīzāk, nekad nebiju sildījusies pie ugunskura Rīgā, gaidot pirmo vilcienu.
šodien bijām uz Mangaļsalas mola. milzu vējš un ļoti dīvaina apkārtne. vieni vienīgi līgojošies trīsstrīpbikšaini personāži, veikals "Mini veikaliņš", kas smagi ož pēc sīvā un kur pārdodas viena desa, piens un daži konservi. tad vēl tantes, kas teica, lai labāk nelienam katakombās, jo varot uzbrukt bomži. vispār pēdējo dienu laikā pārāk daudz katakombu! bet šajās gan nelīdām. pietika ar to, ka mani gandrīz nokoda suns, jo es vēlējos nobildēt kaķi. kaķis sēž uz sētas, es pieliecos tam klāt, kad nez no kurines parādās mājas saimniece un bļauj, lai eju prom un uzmanoties, jo mani varot nokost. brīnījos, kur tur kāds kodējs, bet ilgi nesanāca, jo pēc brīža uz sētas uzleca īsts Komisārs Reksis, vēl ienāca prātā doma, ka viņš izskatītos vēl smukāks nekā tas uz sētas sēdošais kaķis, bet nebija laika, mukām prom. es tik nesaprotu, kam sēta, ja suns tai viens-divi tiek pāri, bet gan jau saimnieki labāk zina, tā bija viena no vienīgajām sakoptajām mājām tajā rajonā.
un vēl man diezgan dikti nepatīk, ka tik bieži nevaru izdarīt to, ko man ļoti gribas darīt kādā konkrētā brīdī, apkārtējo cilvēku attieksmes dēļ. jātiek tam pāri, noteikti.

šodien dikti iztrūka svētku sajūtas. laikam jau mana svētku sajūta ceturtdienas vakarā bija tik liela, ka otro reizi tik pat daudz nespēju no sevis izpiest, un arī apkārtējie apstākļi nu galīgi nelīdzēja. gadījās, ka bija tomēr jāaizdodās uz Rīgu, lai dabūtu savu vēstures kladi. pie reizes bija arī interese par to, kā tad tagad īsti ir Rīgā 18. novembrī, jo nu jau, šķiet, kādus desmit gadus diezgan cītīgi tieši šajā dienā nebiju gājusi nekur tālāk par savas mājas robežām. un tiešām, bļaustīgie krievi un milzu masas, kas skrien uz krastmalu, lai 10 min. pablenztu mirgojošos spridzekļos, mani īpaši nesajūsmināja. sametās žēl nabaga Latvijas. un kārtējo reizi sagribējās dzīvot lauku mazpilsētā ar 90% latviešiem tās sastāvā, kur notiktu mierīgi un jauki valsts "dzimšanas dienas" pasākumi. tie nenormālie cilvēku daudzumi mani vienkārši biedē, brr.
toties satiku cilvēku, kuru tieši šodien gribēju satikt. un par manas dienas muzikālo pavadījumu rūpējas Athlete, kuru jaunais albūms ir perrrfekts :}

no laimes. to šovakar gribējās par visu vairāk.
notiek neticami jaukas lietas, piemēram, šīs trīs dienas Lietuvā.
kaut kas tik neaprakstāms, nu kaut vai nakts spoku vilciens - īsti baisa padomju relikvija ar tikpat iekonservējušos personālu, un bariņš ar visu Baltijas valstu pārstāvjiem tajā. gluži kā filmā.
un cilvēki, kādus sen nebiju satikusi, teiktu pat, ka Latvijā tādus ar uguni nesameklēsi, bet dažus jau sameklēsi gan :) emocijas sit augstu vilni, būs no kā pārtikt vēl dažas nedēļas. turklāt man ir lielas aizdomas, ka nu esmu pazīstama ar topošajām kaimiņvalstu zvaigznēm, ja jūs būtu dzirdējuši Simonas Elfu dziesmiņu vai Argo ģitārgabalus, jūs man noteikti piekristu. ah.