Posted on 2011.04.09 at 16:43
tikko atcerējos par neseno apskaidrības mirkli, kad gājām garām manām vecajām mājām un Anna iejautājās par Alises ūdenstorni un tā saistību ar studiju 'Tornis'.
manās saulainajās 90to-sākum-atmiņās Kalnciemielas rajona pievakares pastaigām vienmēr ir bijusi īpaša vieta. atceros, kā ieķēros mammai rokā, un mēs staigājāmies pa pustumšajām ieliņām. gandrīz katru reizi, ejot garām piemājas ūdenstornim, varēja dzirdēt vijoles skaņas. toreiz biju pārliecināta, ka tur dzīvo kāda vientuļa meitene, kas praktizē vijolspēli saviem mūzikas skolas pārbaudījumiem. arī vēlāk ne prātā nenāca, ka "deviņdesmitajos Tornis faktiski bija vienīgā regulāri funkcionējošā neatkarīgās mūzikas izdevniecība Rīgā un viena no retajām vietām, kur grupas varēja mēģināt" un ka vijoles skaņas nāca no, piemēram, bpp dziesmiņām. he!
manās saulainajās 90to-sākum-atmiņās Kalnciemielas rajona pievakares pastaigām vienmēr ir bijusi īpaša vieta. atceros, kā ieķēros mammai rokā, un mēs staigājāmies pa pustumšajām ieliņām. gandrīz katru reizi, ejot garām piemājas ūdenstornim, varēja dzirdēt vijoles skaņas. toreiz biju pārliecināta, ka tur dzīvo kāda vientuļa meitene, kas praktizē vijolspēli saviem mūzikas skolas pārbaudījumiem. arī vēlāk ne prātā nenāca, ka "deviņdesmitajos Tornis faktiski bija vienīgā regulāri funkcionējošā neatkarīgās mūzikas izdevniecība Rīgā un viena no retajām vietām, kur grupas varēja mēģināt" un ka vijoles skaņas nāca no, piemēram, bpp dziesmiņām. he!