mums kādā 94. gadā piepeši uz sliekšņa parādījās sarkans plastmasas maiss ZIEMASSVĒTKU TEMATIKĀ, pilns ar dāvanām. tā, šķiet, bija viena no nedaudzajām reizēm, kad vecāki bija piedomājuši par ticamības momentu. ko dāvināja, neatceros, bet to maisu gan. :) jā, un skolas eglītes. vecīša godā bija dežurante/zvans Edīte, jo viņa bija tāda liela un ar dobju balsi. to, ka tā ir viņa, noteicu pēc brūnās šalles, kas visādi citādi bija viņas ikdienas ietērps. skatīt materiālu - https://goo.gl/photos/LGdskuc1w3nQTY4q6
Jēziņ, Edīte ir graujoša, paldies :D (nekad nesaprotu, kāpēc cilvēki var piepūlēties, lai piestiprinātu sev bārdas, ūsas un cepures, bet aizmirst tik vienkāršu lietu kā pārvilkt kurpes vai, šajā gadījumā, noņemt dienišķo šalli). mums 1.-4.klasē bija ļoti folkloristiski noskaņota audzinātāja - pārģērbāmies un gājām budēļos, bet vecīši bija noliegti.
jā, un skolas eglītes. vecīša godā bija dežurante/zvans Edīte, jo viņa bija tāda liela un ar dobju balsi. to, ka tā ir viņa, noteicu pēc brūnās šalles, kas visādi citādi bija viņas ikdienas ietērps. skatīt materiālu - https://goo.gl/photos/LGdskuc1w3nQT
mums 1.-4.klasē bija ļoti folkloristiski noskaņota audzinātāja - pārģērbāmies un gājām budēļos, bet vecīši bija noliegti.