Do you believe in something beautiful?

šoreiz iegadījies tāds visai patīkams pirmssvētku laiks. citus gadus tik ļoti pietrūkst tās pāris dienas pirms gada Lielā Vakara, kā rezultātā drudžaini tiek saiņotas dāvanas, miegam atvēlamās stundas tiek nežēlīgi apcirptas, bet pašā Ziemssvētku vakarā nāk snaudiens un līdz galam nemaz nav spēka visu izbaudīt. bet šogad ir mērens mieriņš, ja neskaita neapdomīgos soļus iegādāties preces vislatvijas kuponpirkšanas portālos un attiecīgi visu jezgu ap to. citādi - pat nošļūkts no tuvējā everesta, saceptas piparkūkas, noskaņojums mierīgs un nesteidzīgs. turklāt Dzegužkalna sniegotajās ārēs atradu pasi. tā piederēja puikam kukaiņfotogrāfam, uz kura darbiem biju likusi atsauces, bet nekad nebiju iedomājusies, ka šis ir dzimis 88. gadā. pretī dabūju šokolādi ar tajā paslēptu piečuku & priecājos, ka nolēmu šokolādi notiesāt pati, nevis atdāvināt kādam, piemēram, maģistra darba vadītājai.