Tikko oranžajā portālā uzgāju kārtējo "drauga" profilu, kurš (pareizāk, kura) nesen laulības ostā iestūrējis. Nu sūda būšana. Skaudība? Es nez, mož arī. Lai gan nē... drīzāk aizvainojums. Tik jauna kā tagad, protams, negribu apprecēties, bet sajūta tāda, it kā nekad neatradīšu nevienu, kas vispār gribētu ar mani to darīt. Tas tā laikam tāpēc, ka X taisās braukt prom, un ir skaidri zināms, ka mūsu ilgstošajām 3 gadu attiecībām pienāks sausas, faktiski tukšas beigas, kas it kā teiks - šis laiks jau neko nenozīmēja. Tas jau nekas, ka varējām nodzīvot kopā visu šo laiku, joprojām būt laimīgi... gluži vienkārši šis ir cilvēks, kuru es gribētu, bet laikam nekad nevarēšu apprecēt.

Tas šķiet nopietns lēmums. Tikai izrādījos... nu jā, laikam man jāgaida kāds cits. Cik neticami, ka kādu citu sagaidīšu.. tāpat kā pirms 3 gadiem un 3 mēnešiem likās neticami, ka kāds vispār jelkad gribēs būt ar mani kopā.