Esmu mazliet apmaldījusies sajūtās šovakar. Mājās to visu varētu sakārtot, norimt... ar brāļiem iedzert kafiju, pamuļķoties... parunāties ar mammu, aizvest viņai kādu gardumu...
Bet, nu, šodiena vismaz nav tik drūma vairs. Dabūju algu, nu jau atkal iet kā cilvēkam... X priecīgāks, arī ar VJN direktori par studiju "finansēšanas" iespējām parunājām... varbūt būs labi. Bet mājās vienalga gribas.


Mājas

Neizdzisīs Greizie Rati
Neizdzisīs Gulbja spārns
Izstiept roku varēsim
Vienmēr būs, ko noglaudīt

Vienmēr būs, kur ieskatīties
Vienmēr būs, kas mājās ved
Viļņos pīlādži zem zvaigznēm
Silti naktī mājas skaus

Liegi šūpos bērzu birzs
Kā pēc lietus smaržos ābeles
Dienas saulē sasilušu
Mīļo zemi naktī pēdas mīs

Pat, ja kādreiz vārdi klusīs
Pat, ja aizaugs taciņas
Vienmēr paliks atmiņas
Zvaigznes ceļu parādīs

Neizdzisīs Greizie Rati
Neizdzisīs Gulbja spārns
Un pat laikmeti man neatņems
Tās mājas tur, zem pīlādžiem.

Šo ir doma uzlabot, pieslīpēt un iedot Domenikai, lai pamēģina uzdziesmot...