igne · natura · renovatur · integra

Mans Leitis ir miris.
Aizgāja gulēt un nepamodās. Manā sirdī ir tāds caurums, it kā daļa manas būtības būtu beigusi eksistēt. Es viņu sen vairs nenīlēju kā vīrieti, bet viņš līdz pēdējam bija man svarīgs. Un es pat nevaru sērot, jo man nav kam paraudāt uz pleca, nav neviena, kurš manu sāpi par šo cilvēku sapratīs un man kauns vīra priekšā to izrādīt. 20 gadus viņš bija daļa manas pasaules, daudzus no tiem es viņu stipri mīlēju. Un tagad ir lielais nekas. Vājas atmiņas un fotogrāfijas.

Es tajā naktī gulēju tādā pusnomodā un man uz sekundi bija tā sajūta, kad kaķis ar ķepām uzkāpj virsū. Es pie sevis pasmējos, ka spoki apciemo. Tagad esmu pārliecināta, ka tā arī bija. Viņš bija kaķu cilvēks.