Esmu atkal sākusi lasīt. Protams, ne tā, kā agrāk, kad varēju norīt 600lpp pāris dienās, bet es lasu. Sapirku kaudzi ar ezoterisku literatūru, tajā skaitā, kā ierīkot dārzu saskaņā ar dabu. Nevaru sagaidīt, kad varēšu būvēt savu siltumnīcu un stādīt ābeles un aveņu, upeņu krūmus. Vakar pirmo reizi pa ilgiem laikiem cepu aveņu siera kūku un šokolādes mafinus ar mascarpone-jāņogu topingu, publika sajūsmā lauza krēslus un es sev apsolīju, ka stāvēšu virtuvē biežāk. Mamma gan noņirdza, vai vīrietis mani nav paverdzinājis, jo pirms tam visu dienu šuvu aizkarus, un pirms tam berzu māju. A man patīk būt mājās un nodarboties ar mājas lietām. Man tā gribas bērnu, bet tā gribas ceļot. Un mums ir tik daudz plānu, pat pajero nopirkām, lai varētu pa Skandināviju vazāties. A es kožu pirkstos. Vīrietim ar nekas nav pret, bet viņš nesajēdz, ka vispirms ir jāprecas, un tad jāražo bērni (es jau piedraudēju, ka tad mūsu bērnam būtu mana bijušā vīra uzvārds). Es nekad neko neapņemos gada mijā, bet jūtu, ka šis gads būs daudz savādāks, gribu irguldīt enerģiju sevī. |