brīvdienas paiet pārāk ātri. reizēm uznāk skaudiens par M. māsu, kura, savos 30 ir strādājusi tikai tik, cik pašai vajadzīgs un tagad izšķīrusies no vīra, sēž mājās un skandina, ka vēl negrib iet strādāt, ka vispirms vajag aizbraukt atvaļinājumā (tikko bija 2 ned turcijā).. ai..
ar M. kaut kā viss nostabilizējies. sestdien gandrīz tiku aizvilkta uz turku kāzām, bet tā kā M. iet negribēja, es viena ar viņa māsu un senčiem iet arī negribēju, lai gan viņi sauca. māte jau ar mani sveicinās ar bučiņām, pārāk daudz gan ar mani nerunā, bet nu ir ok.
cenšos saplānot kuņģa tiesu, jo ceturdien naktī sākas gavēnis un man ļoti gribās izturēt. laikam visgrūtāk būs sevi piespiest celties 4.30, lai fiksi padzertos un parītu, jo diena ap jāņu laiku ir pārāk gara. būs grūti, bet nu ceru, ka sanāks.