 | |
|
Parakstīju līgumu par salona telpām, janvāra sākumā rakstu atlūgumu un no 1.februāra taisāmies vaļā, lai nu Dievs dod, ka viss sanāk. Tagad tikai vajag ļoti daud naudas, kas maniem vecākiem sagādā gana galvassāpju, jo paši būvē māju. Tad vēl jāreģistrē pašnodarbinātā statuss, miljons papīri, uz banku un vispār būs viss super inshalla |
|
| |
|
Īstenībā, es jūtu, ka baigi sāku laist attiecības uz grunti. Bet kā man vēl uzvesties, kad tiekamies tik reti, kad cilvēks visu laiku saka vienu, bet dara citu utt utt vienmēr atrunas un stulbi iegansti. Kad esam kopā viss 200% bet pārējā laikā ar vien sliktāk. Un man bail no tās vienaldzības, kas varētu izlausties. No otras puses es negribu nevienu citu, negribu atkal visu sākt no gala, bet gan novest šito līdz galam. Es gan neesmu pārliecināta, ka pietiks pacietības. Vispār baigais stress iegšā, darbā priekšniecība izbesījusi, darba nereāli daudz. Makā 10€ un esmu slima, meita arī slima. Naudas zālēm man nav. 24. Jāiet svētku brokadtīs, ceru ka savāksies gana dzeramnaudas, lau to visu varētu apmaksāt. Tā gribas, lai kāds par mani parūpējas. Paņaudēju, pietiks |
|