Nu bļeģ, kā viņš var to apgalvot, pat es nezinu. Es nebūtu laimīga, ja ar viņu apprecētos. Bet vai tad cilvēki neveido attiecībās, lai beidzot atrastu savu heppī end? Nu kāpēc vienmēr viss ir jāsarežģī. Tikko taču esam kopā, un mīlestība spiežas no visiem galiem, kāpēc viss ir jāsarežģī. Protams es klusībā ceru, ka tas nekad nebeigsies, ka nu beidzot IR. Es vienmēr iemīlos večos, kas par daudz domā. Lai gan kas ir vienmēr, deīzāk pa īstam. Leitis bija pūt un palaid, vīrs un šitais kaut kādi tumšie filozofiskie tirliņi, M tikai neklausās blekmetālu un staigā raibās drēbēs. Nu labi, būtībā viņi ir abi pilnīgi atšķirīgi, tomēr ir kopīgs tas mīlestība=ciešanas koncepts. Tā pat kā man.
a vot gribas precēties, gribas ģimeni (jā, jā reiz man tas viss bija, bet dzīve ar psihopātu nav prirkš manis, pietiek savu putnu jau)
a vot gribas precēties, gribas ģimeni (jā, jā reiz man tas viss bija, bet dzīve ar psihopātu nav prirkš manis, pietiek savu putnu jau)