izlaizīju māju un sēžu, kūkoju. es kaut kā jau esmu samierinājusies ar zaudējumu, tāpēc uzvara nāktu par lielu pārsteigumu. tāds melanholisks miers ar viegli miklām acīm |
skaistāko modeļu parāde.. apģērbs gan smuks, bet nu.. |
kārtējais smagais kritiens, un es pat nebiju augstu, vienkārši krītu ar vien zemāk. es nezinu, kā lai tieku no tās bedres ārā, tiešām nezinu. vienkārši nav beigu tam murgam. un es tiešām nezinu, ko lai dara, lai kaut ko uzlabotu, es sprāgstu nost no vientulības un izmisuma.
|
nu, bet vai tiešām tā melnā strīpa dzīvē var vilkties tik ilgi?! kaut kad taču visam jāsāk iet uz augšu. a te viss otrādi |