pa reni ta jā, mani nav grūti mīlēt, bet es esmu lose ar nezinkārdiem ekspekteišaniem. man vienkārši gribās, lai mīlēt būtu viegli kā elpot, nevis kā kaut kādam vecam, nopīpējušam asmātiķim. it kā tāda elementāra lieta, pieņemt cilvēku tādu kāds viņš ir, bet līdz šim visi veči ir centušies mani lauzt un mainīt kā rezultātā palikuši salaustām sirsniņām. un es vienmēr ceru, ka nu šitais būs īstais, ka viņš nemēģinās mani kaut kā mainīt un locīt... cerība mirst pēdējā. (posļedņij umerajet, ņe nadģežda, posļedņij umerajet ļubov. hihi)