sokolade's Journal

1:47am: Whoa kādu huiņu vakar sarakstiju. Tsojam taču bija politiski zemteksti pret PSRS un par brīvību un anarhiju. Ko es todien domāju, jeez?
Bet ja nu Veidenbaums to pašu domāja...?
Damn, paradoksi rodas. Vēl jāpastudē.

11:11pm: un vel man loti patik rakstit
So anyway, es sapratu to, ka Veidenbaums ir tieši tāds pats kā Viktors Tsojs, vienīgi, vecāks un dzeju rakstija un cilvēki par viņu uzzināja tikai pēc viņa nāves. Okay, no, bet līdzīgais ir tas, ka viņi abi rakstīja par parasto cilvēku dzīvi un kādi tie cilvēki ir. Nevis par karavaroņiem Johaniem Gāzmaskām, vai viduslaiku visdariem, bet gan ļaudīm kuriem tu ej pretīm pa ielu un pēc tam aizmirsti, jo viņu drēbes saplūst ar pilsētas fonu. Prastās klases dzeja un mūzika, kaut gan atšķirība ir - Veidenbaums tajā visā biežāk skatījās no malas, pētīja, paņirgājās, bet Viktors bija tā visa centrā. Viņš bija stādājošās klases zvaigzne, bet Eduards no malas vēroja, bet diemžēl tur pat arī nomira.

11:02pm: #Apgaismotie
Kādēļ filozofi kļūdās biežāk nekā parastie ļaudis? Jo vairāk ideju izsaka.

also,

Kad uz ielas apklust mp3 player - kā var nepārbaudot zināt vai viņu nozaga vai vienkārši izlādējās baterija?

9:31pm: Aklais randiņš:
- Kā tu izskatīsies?
- Labi.

8:58am: No pagraba dzirdams valsis; kur nonāks cilvēki, kas to klausās?

12:43am: Ārstiem pohuj ka tu nevari izlasīt viņu rokrakstu, viņi vienkārši savā starpā saderējuši kuram rokraksts būs vistizlākais kamēr kāds nesāk sūdzēties.

7:30am: ahaha ceturtdiena, cik ātri nedēļa pagāja

10:52pm: nebūsim salkani
Katram mīlestība ir citāda, bet dažiem tā ir, kad viņi par kādu iedomājas tad, kad viņi vairs nav vienā telpā.

10:03am: Как он называется?
Что в нем? Пофиг, дай мне.

9:06pm: vakara pasaka
Reiz sensenos laikos dzīvoja tēvadēls. Gudrs jo gudrs. No viena sivēna, ko uz pilsētu aizvedis veselu riekšu ar zelta naudu dabūjis un nu iet uz māju.
Kā iziet no pilsētas, tā tūliņ velns klāt, par vecu vecīti pārgerbies.
"Ak, vai, kāds tu bagāts dēls. Kā sper soli tā nauda džinkst, pa visu pasauli. Nu, vai nevari iedot kādu mazumu?"
Bet tēvadēls nedod. Saka: "Nē, nē, tu jau pats velns esi, no pieres ragi rēgojas. Kā došu vienu naudiņu tā tūlīt izrausi to, kas kabatā.", un iet tālāk.
Velns nu dusmīgs par dēla gudrību un nolemj tam sekot. Naudas jau šim nevajag, tik to dēlu piekrāpt gribas. Tā, tas noskatās pa kuru ceļu dēls aiziet un izkaļ jaunu plānu.
Aizskries dēlam pa priekšu, nogulsies uz ceļa un skaļi vaidēs, ka nav ēst, tad nu dēls tam iedos. Velns nomainās par nabagu, pielūko lai ragus neredz un aizkrien priekšā dēlam, kur tas arī noguļās ceļa malā. Kā dēls tuvojas tā tas sāk vaidēt: "Ēst nav jau trīs dienas, kaut kāds labs cilvēks iedotu naudiņas maizi nopirkt!".
Dēls uz nabagu noskatās un domā, "Naudiņas vajadzēs tēvam un mātei, bet svārkos gan ceturtā daļa maizes kukuļa, to gan var iedot.".
Dēls pienāk pie nabaga "Ņem šo maizi. Tā man ceļam, bet kā redzu, tev vairāk tā noderēs."
Velns ierauga, ka naudas vietā tam sniedz maizi, noskaišas, pielec kājās un aizskrien mežā.
Dēls klaipu ieliek atpakaļ svārkos un iet tālāk. Nauda džinkstēdama velnu kārdina.
Velns nu domā, "Nu ja nevar ar gudrību, tad ar spēku." Tā izdomājis velns iet pie sava drauga - ciklopa un sarunā.

Tā nu dēls nāk garām ezeram, kad pēkšņi tam priekšā no krūma izlec milzis ar vienu aci un vāli rokā un bļauj tam virsū "Tēvadēls, maitas gabals, dot kas tev kabatā stāv!"
Bet dēls nebīstas un jau zina ko darīt. Tas tam saka: "Labi, tu stiprāks par mani. Došu tev. Tik ļauj vispirms pie ezera nodzerties."
Ciklops atļauj.
Dēls pieiet pie ezera, paņem sauju ar ūdeni un sviež to ciklopam acī. Ciklops iebļaujas, atlaiž vāli un paklūp un dēls priekš drošības to pagrūž, tas ieveļās ezera dziļumā un noslīkst.

Velns to no koka noskatoties noskaišas pavisam. Ne tikai naudu nav atdevis, bet arī ciklopu nobendējis. Nu tas pavisam negants.
Kā dēls iet, tā tas šim mācas virsū - debesis padara tumšās un liek kā dieva balsij skanēt "Ej tak tu dēls uz elli uzreiz par skopību tādu skopību."
Dēls balsij notic, pa īstam nobīstas un metas ceļos "Ak balls, tikai dod man laiku līdz mātei un tēvam aiziet, naudiņas atdos, kā apsolīju tas man vispas jāizspēj!"
Velns redzot, ka dēls naudas nekādi nedos, padara debesi atkal gaišu, balsi izgaisina un metas prom uz elli atpakaļ.

9:59pm:

a kā savādāk

#grafikublogs

11:05pm:
kaut kā tā

10:39pm: pojetrij
Karstais ūdens vārās mājā,
Dzelži zem galda skaļi rūc,
pirksti velkas dūrē vājā,
Mājai nāve tuvojas - aši mūc!

Atslēdz gāzi, apgāz vāzi,
Atslēga rokā, putni kokā sauc,
"Mirsi! Mirsi!",
Pret sauli skrien un pieri rauc.

Tiki prom no vajātāja,
Dziļā sniegā mežģās kāja,
Asinis un asaras aiz muguras,
Ātrak tikt pie sargātāja.

Pie durvīm skaļi klauvē,
Tās atver un tu esi iekšā,
Tālumā nikna nāve taurē,
Aizbēgi no tā, kas bij' tev priekšā.

Nu gan vari atpūsties,
Savu sargu pamīļot,
un dzidrā priekā nopūsties,
ka vari viņu samīļot.

11:26pm: bled sodien vienkarshi sowrst day evr. kr4 es too much un tad puke jo par daudz un tad auzimegu un tad ivss ok bet emzel dedlefons SILENT jo guy snajey un tadel visi get super pissed un atbrauc iecolet nahren es neatbildu un tad OOPS visiem friendz jaiet imajas un dusmojas mz amij um es lonely jo visi aizgaja. teribl day bled. tikko piezvanija pateica lai js jnoskalojos k4r fk es gribeju sodien ar friends un vel rit ar friend, bt OOPS rit nekur nevar o sodien drunk bled sliktu gandris, bija slikti bet es puke un tad sleep un tagad labi JA TIKAI BUTU FUKING FRIEN S BLED
fuck
drunk blog msng atkal
vopshe n pateicu friend lai atkal atnak bet vija fukn nenaks kaut gan teica ka nats et NENAKS jo etc utt un tt. bled :C
vajag comapny

ko lai vel raksta
lv 2 vien1 jo nav homework un cheat testā. gribeju 10 sananca 1 unpar homework tozhe 1. un videja 2.5. life sux. gagrid fag.
un kas par nahuj
bila pelnutrauks ar cigarettes uz skivja un tai ieksa salvete ar asinim uz tas. fuck. vnk worst nite ever.

negibu vel pst.
ble d zagas rauj. nah. ffffffffffffffffffffffffffffffffffffffffffffffffffffffffffffffffff. gulet gribas be negribas. fuc life. ZAKAS BLE GO AWAY.
viss sis teksts bus funny kas es nebusu drunk. it ka es sev atstayu savam un drunk text no nakotines. WAT U BICH. READ DIS YOU GONNA FUNNI.
bet diemzel nav funni ir teribl BLED ZAGAS BLE ARGH FUCKNIGGA
interesanti kas notiktu ja es gribetu zimet

gribeju uzvilkt kreklu poga noplisa
panemu portfelu rokturis atluza
baidos iet uz tualeti...

nav pietiekami text ko nakotnes cilvekiem lasit.
UN WTF KA LAI ES RIT AR GF TIEKOS NA le
fuck
rugh

gandri zaci iebakstiju ble
man negarso martini un tamlidzigi sdu jo graso ka 4000 agu vecs sparaits.

negribu gulet jo nejiet
gribu awake lai slikti bija uzvejos 2 reizes un tag guleju
un tad pamodos jo
a
bled
uzkapu 4 stava ( dzivoju 5) piezvaniju pie durvim jo durvis bija locked, brinijos kas par nahuj zvanu tad sapratu ka ne tas dzivoklis. centos izskaidrot un aizgaju prom. ble. guj znajet ka tas bija tikai ceru ka rit nedusmosies uz mani.

uin vispar ta gil kas bija seit kiss ar to guy kas bije sait un tas ir ok jo man bija sikc.

aik 4d23 gpost good

7:07am: 7:00
Katrs otrais klaberis(?) ir par modinātājiem. Nu vot.
A man ir kaut kāda saaukstēšanās or smth
fuck, man
jāizdzer tēja lai var vilkties ārā no mājas

11:25pm: AKRCHE KOTAUT KAGF AGGOTS IAUZ AJAZ CHAT TEICA IAL IS OYUT UBEI OOPKONE TASRSU BE TSNAKAN OKNOYOUTBUE TABGES SI ZODIOMNA JSHFEOITY POPETOSTUT OKOKE UAT VOSHEPSH NEIJET ASLSO SKATOKST
RESTPURAUSE OJ OSREI RINS BLED ABOLS JAED
oOKS OS OAYNWAY UHH MAN PATIK HOUSE JO EOES SKASOT HOUSE UN MAIN 3 [REDACTED] IJUST KAS ASSHOEL SEFLFL FENCET HERERE OF CIKMILILIGAIGJAUSHG BHARU HAUDHGS KNBLEDK J UBHASUT IAFUCEIJDOASE BNUJKAUT OARAGOGNAOSIDF FARAKSTU UGNEO ON EAOSOPRORTUG BLED KA AHAHAHA BKED PAT FARSTS SMIRD PECD BEER SMILKE BAHAHAHA BLED NESAANK ALAT VIAS RUNAT AKLATN LANBLBLED IEJSI UT EHAEUT GKYET DRUKZ IUHI SHACESKA SJSEXIS IU59 SAB TYB TEB AU FYCJUT OIST UR GIID

10:26pm: bled fuck kapec ne nu nahuj
kast tik slits var notkk un no tu dirs PAR SAVU FUCKING BRALENU NEKO NEAPROTU RUNA CILVEKU VALKODA BITCH FUCK
FUCKING EJAM NAJUH PASTAIGASTIES VAR ARI TU NORMORSI BLED FUCK NU GOD COME ONE NEIZVAROSU TEVI I PROMISE FUCK BLED NU I LOVE YOU

11:09am: hahaha
es aizsūtīju kaut kādam amerikānim apmēram 5000 kastes pirms diviem mēnešiem.
viņam vēl aizvien pienāk kastes, kur iekšā vēl kastes.
kastu armāda.
kastes atnāk mazās flotēs.
sākumā bija funny, bet tagad viņa māte dusmīga

anyway, iedomājies kā būtu ja rīgai pēkšņi uzbrukti pirāti?

10:25pm: Anatolijs sēdēja atspiedies pret sava kabineta galdu un dzēra kafiju domādams par Moskviču, kuru viņs nopirks, kad būs nopelnijis miljons rubļu un dzīvos trīsistabu dzīvoklī ar divmetrīgu ledusskapi piekrāmētu ar šmigu un sieru.

Viņa darbs bija policijas iecirknī, mazā pilsētiņā kur noziegums tiek izdarīts reizi gadsimtā, tā kā darba diena sastāvēja aptuveni no tām pašām aktivitātēm, kā nogarlaikojušai kājinieku vienībai.

Vakar, piemēram, tika risinātas krustvārdu mīklas. Neiespējami grūtas. Arī pēc tam, kad seržants ieteica mīklu apgriezt otrādi, jo tā esot bijusi ačgārni. Grūta dzīve kārtībsargam...

Anatolija kafija bija jau piebeigta un tas jau grasījās braukt uz mežu šaut pa vārnām, bet tad viņš atklāja, ka pie rokas vairs ieroča nav.
"Ka tavu māti," nodomāja Anatolijs, "tacu nebūs tramvajā no maksts izslīdējis..."
Viņš iedomājās kā kāds skolēns to atrod un atnes uz skolu parādīt draugiem un nodrebinājās no domas, ka būs jābrauc uz skolu pēc ziņām, ka pa to vandās bruņots mazgadīgs terorists.

Anatolijs nolika kafijas krūzi un tikko vēl nebija piecēlies, kad atskanēja šāviens - tad sauciens "Palīgā!".

Noskrēja lejā pa kāpnēm un izskrēja uz ielas. Vecu tantiņu aplenkts zemē gulēja kolēģis Ņiva.

Novicinājis maku, kurā pēc idejas būtu jāatrodas dokumentam, bet nebija viņš atgaiņāja tantes un pabļāva Vaķjam, kurš tikko nāca uz darbu lai izsauc ātros un atnes aptieciņu.

Ņiva beigts nebija, toties asiņoja un skaļi vaidēja. Plecā sašauts. Pat ja gribēs nenomirs.

- Kas iešāva? Redzēji?
- Tur, pa ielu aizskrēja.
Ņiva novaidēja.

Vaķja jau bija klāt ar medpaciņu un Anatolijs piecēlās un skriešus devās Ņivas norādītajā virzienā, bet tūlīt apstājās un nāca atpakaļ, jo nebija ieroča un neies jau viņš dzīties pakaļ bruņotam maniakam ar noasinātu zīmuli.

Ņiva jau bija iestiepts iekšā un ielikts īslaicīgās aizturēšanas kamerā uz lāvas, jo seržants negribēja, lai nolej asinis pa visu dīvānu. Drīz arī atbrauca ātrie un aizveda Ņivu.

Atkal iestājās stagnācija un garlaicība. It kā vajadzētu ar mašīnu pabraukāt pa pilsētu, bet rokas necēlās. Tā pat neatradīs vainīgo.

Anatoliju nelika mierā slikta nojauta, ka ierocis ar ko Ņiva sašauts bija viņa paša. Iztēlē jau radās ainas kā Anatoljs maksājot konduktoram par biļeti neievēro kādu nelieti, kas viņam no maksts izvelk dienesta stroķi.

Tā prātoja Anatolijs vērojot seržantu, kurš rakstīja pieteikumu par datoru piešķiršanu blakus čupai ar disketēm marķētas "Datorapmācība".

"Beidzās kafija." paziņoja Vaķja ienākot kabinetā. Anatolijs lēnām piecēlās no krēsla, "Labi, tad braucam uz točku, pie reizes varēsim pateikt inspektoram, ka izbraucām meklēšanā."

Dienesta masīna ar ko viņi brauca bija būvēta senajā Ēģiptē, grabēja tā it kā rītdienas nebūtu. Pie veikala atbraucot tā pat nebija jāizslēdz - pati noslāpa.

Vaķja ar Anatoliju iegāja veikalā un gan pārdevējs, gan divi pusaudži veikalā salecās ieraugot uniformas. Bija jauki izlikties, ka viņiem piemita autoritāte un ka noziegumu trūkums bija smaga darba dēļ, nevis tādēļ, ka noziegumspējīgā demogrāfija šai pilsētā nepastāvēja.

Kafiju nepirka, bet gan konfiscēja uz konfidenciālas izmeklēšanas pamata. Pārdevēja neiebilda. Laikam cerēja uz atlīdzību par palīdzību valsts drošības nosargāšanas jautājumā.

Stūķējot kabatā kafiju Anatoliju skāra atklāsme. Tad, kad viņš no rīta ieradās iecirknī un aizgāja uz tualeti viņš ieroci nolika uz papīra dvieļu kastes. Tur pat arī būs atstājis. Pieņemot, ka Ņiva sašauts ar paša ieroci - tas notekti bija kāds no iecirkņa, jo iecirkņa tualetē katrs mudaks nevarēja tikt. Ja mēģināja, tad uz to uzbļāva sekretāre Gubņika. Viņas darba līgumā neietilpa vaktēt tualetes, bet tas tā bija iegājies. Vai, pareizāk sakot seržants lika tam tā ieieties, jo negribēja tūļaties ar atslēgām, kad vajadzība spieda. Un dārgas bija.

Tātad, jābrauc uz iecirkni pārbaudīt vai ierucis vēl atrodas uz salvešu kastes.

Auzbrauca un tik tiešām - ieroča nav.
Tagad jāsāk prātot

"Es tas nevarēju būt, jo ieroča man nemaz nebija. Vaķja arī tas nevarēja būt, jo uz darbu ieradās tikai pēc Ņivas sašaušanas.
Gubņika arī tā nebija. No rīt atnāca ar neizpildītu krustvārdu mīklu. Tagad ir viens un mīkla izpilda līdz pusei. Tas ir tieši tik daudz, cik visās citās dienās vienos, tātad visu dienu pildīja mīklu.
Seržants tas arī nebija. Pašlaik ir atslēdzies telefons. Šeit telefoni atslēdzas, ja ir runāts vairāk nekā trīs stundas no vietas, tātad kopš desmitiem runājs ar mīļāko. Mājās nedrīkst, jo tur sieva dzirt.
Ņiva sašauts vienpadsmitos. Tātad vienīgais cilvēks, kurš palicis ir Vova, bet Vova nemaz iecirknī nav bijis. Vova sēdēja mājās uz poda, jo vakardien viņa kafijā kaut kā mistiski iegadījās purgens.
Bet tad nav atlicis neviens, kurš...ai..."

Anatolijs ar Vaķju ielēca mazīnā un triecās uz slimnīcu.

Kā iegāja palātā tā Anatolijs uzreiz metās virsū Ņivam "Tu esi idiots. Paņēmi manu ieroci no tualetes, izgāji ārā, gribēji pazīmēties tad kaut kā sašāvi sevi un tad pateici, ka vainīgais aizskrēja projām."
Ņiva skatījās viņā ar apstulbušu ģīmi, tad pagriezās pret TV, no kura skanēja ziņu pārraide ar jaunākajām ziņām: "Kāds traks maniaks ar caureju šorīt ieskrējis policijas iecirknī, nozadzis ieroci un sašāvis policistu tieši pie ieejas un aizskrējis divus kvartālus tālāk, kur viņš tika atrasts bezsamaņā savu izmešu peļķē."

7:32pm: dziļais. 10000ls prēmija par ieguldījumu literatūrā. is good
Kājinieki laukā šaudās,
Par viņiem vēlāk mātes raudās,
Jau sen rūgta patiesība paudās,
Tiem vairs nebūs ieslīgt dzīves baudās.

Pfu, vairs nerakstās. Būs labi.

8:06pm: Detektīva Igora ieraksts memuāros
Sēžu tramvajā. Lēns rīts, krustvārdu mīklu nepaņēmu.
Redzu četrpadsmit gadīgu meiteni pretējā krēslu rindā.

Viņai mugurā ir mētelis. Tas ir divus izmērus par lielu, tātad nepieder viņai, bet gan kādai citai jaunietei, mētelis tīrs. Mati nesen mazgāti, laikam šorīt. Tātad viņa brauc no mājām un paņēma lielās māsas mēteli.
Tas nozīmē, ka māsa sēž mājās, jo nav mēteļa un ir auksts. Bērniem skolas brīvlaiks, tā kā nekur nav jāiet.
Meiteņu vecāki gan nav mājās, jo ir ceturtdiena un jāiet uz darbu.
Secinu, ka māsa nav mājās viena, bet gan ar vienu cilvēku. Tikai vienu, jo vairāk cilvēki var sacūkot māju, kas nav labi, jo vecāki nāk mājās vakarā.

Bet kur viņa dodas?
Dodas uz centru. Izskata stils neliecina, par to, ka viņa būtu īpaši kārtīga, tātad ne uz kādām nodarbībām neiet un objekti, kas atrodas somā izskatās akumulējušies somas apakšā un nav plakani, tātad nav grāmatas, bet gan kaut kas cits. Ik pa brīdim, kad tramvajs iekratās viņas soma iedžinkstas, tātad tās ir pudeles, tātad viņa dzer, bet ne viena, brauc uz centru pie draugiem. Uz bāru nē - polša jau ir. Mājās viņai ir kāds pilngadīgs draugs, kas viņai iegādājies polšu pirms viņa brauca. Iegādājās šorīt, jo ja viņa mājās atnāktu ar džinkstošu somu - viņas vecāki to pārbaudītu un nekur nelaistu. Secinām, ka viņai pazīstami cilvēki, par kuriem viņas vecāki būtu sašutuši.

Viņa iekāpa pieturā "Slepenā raķešu bāze". Tas rajons ir pazīstams, kā viens no labajiem rajoniem, tātad sliktu cilvēku, kuri pērk mazām meitenēm polšu ir ļoti maz. Man pazīstams viens tāds, vārdā Voša. Vošam kā zināms ir noslieces uz mazgadīgām meitenēm, toties nekā nopietna. Tātad tas visticamāk bijis viņš, kas viņai nopirka polšu.

Atceros Nivu stāstām par kādu sarkanmatainu meiteni iesaukā Ņiva. Lūk, šai pašai mati ir sarkani.

Tramvaja balss paziņoja "Briežpautu iela. Nākamā pietura - Žīdolas stacija." un meitene piecēlās lai izietu no tranvaja un es viņai uzsaucu "Ņiva, lai labi veicas ar draugiem. Kad ej mājās - atdod māsai mēteli un pasaki, Vošam, ka ja viņš vēlreiz tev nopirks polšu es viņu aizturēšu par mazgadīgo koļīšanu."

12:06am: Sņazņas radio
Tagad laiks vakara ziņām.
Kaut kādi idioti ieskrēja veikalā un pieprasījā pārdevējam naudu. Pārdevējs šiem samaksāja un tie aizlaidās. Pat policija nemeklēja. Neciešu nodokļu piedzinējus.

Pienākusi vēstule par kādu trako, kurš katru rītu sešos pūš tauri lai uzmodinātu pilnīgi visus cilvēkus tuvākajā apkaimē. Vēstule no 2. armijas divīzijas.

Tas arī viss šim vakaram. Un tā - BĻED NAHUJ jau pāri astoņiem, ka tavu māti, jāskrien uz dusmu apvaldīšanas semināru.

9:59pm: orģināldarbs pēc svētdienas piedzīvojumiem
Ej nu mājās pa ielu,
Kā maita sals kož acīs
Ko gan māte sacīs,
ja izdzerts ir par lielu?

Dzenies tok uz priekšu,
Soli sper un lejā krīti,
Nikotīnu velc uz iekšu,
Mierā nedrīkst ne vienu brīdi.

Mājas durvis jau pie sejas,
Nokrīti un vēro tās no lejas,
Beidzot tiec nu iekšā,
Māte sen jau priekšā.

"Kur tik vēlu vazājies?"
Niknā balsī bļauj tev ausī,
"Dzēris arī esi! Tūlīt ej un mazgājies!"
Tomēr smīns un pašam brīns,
ka meitene, kam jau ir drauga sava
Tomēr šodien kļuva tava.

8:14pm: ziemassvētki un man nepatīk tumblr
Gandrīz uzrakstīju "man nepatīk tumblr un ziemassvētki", bet tad cilvēki padomātu, ka ka esmu huge faggot, kam viss riebjas.

Man nepatīk tumblr, jo uzskatu, ka praktiski neviens lietotājs neraksta neko, tikai ieposto to ko rakstījuši vai iepostojuši citi, vai arī vispār ne pa tēmu kaut kādus debīlus GIF no interneta. Un vēl man nepatīk tas, ka lietotājiem ir liela kontrole pār bloga dizainu, jo visi tad klūst par baigajiem veb dizaineriem un sataisa tādu dizainu ka neko nevar nafig saprast un vēmiens nāk. Kā piemēram dažās labās pazīstamās saitēs khe-khe.

Ir ziemassvētki. Tā iekrīt ka, kādam ko
oh fuck gaļagatava jāiet pakaļ uz virtuvi
gaļa ar sīpoliem un bbq mērci. sokolade - kulinarijas grand master.
Nu vot, kādam dzimšanas diena iekritās tieši ziemassvētkos (ne Jēzum) un es šim cilvēkam nesagādāju dāvanu bet šotien aizgāju tikai nopirkt.
Es nopirku lētu bracelet un ar marķieri uzrakstiju "born free". Tas tāds inside joke.

Es ceru ka šis cilvēks nepadomās, ka esmu baigais lohs.

7:33pm: Emīls
Piektdiena un pulkstenis nosit 15:25. Stundas ir beigušās. Emīls iet uz garderobi pakaļ jakai un ārā no skolas, bet mājās Emīls vēl neiet. Šis būs garš vakars. Viņš dodas uz klubu 52. Kārts, kas atrodas kādā pagrabā Bruņinieku Ielā. Lai tiktu iekšā ir jāuzrāda VIP kartīte. Emīls savu ieguva, pirms trim gadiem, kad uz ielas liekot solitaire viņu uz laika likšanu izaicināja Alfonss, kurš tajā laikā skaitījās kāršu lielmeistars. Emīls viņu pieveica saliekot kavu sešās minūtēs un četrpadsmit sekundēs. Alfonss viņam atdeva savu VIP karti.

To uzrādijis durvju sargam Voblam viņš iegāja klubā. Skanēja dubstep un cauri miglainajam gaisam šāvās zaļas lāzera līnijas. Priekšplānā pie galdiņa kāds intensīvi skatījās uz nesen aizsāktu solitaire partiju.

Emīlu ieraugot pie viņa piegāja Nastjana jautajot "Vai šovakar tevi gaidīt viesnīcā?"

Bet Emīls neatbildēja, tikai nemanāmi nosmīnēja un turpināja ceļu uz kluba dzīlēm. Viņam jāiesilda telefona tastatūru navigējošie pirksti, lai vēlāk varētu kavu izlikt ātrāk nekā jebkad. Tieši pusnaktī viņam bija sarunāts randiņš ar likteni.

Viņš apsēdās savā ierastajā vietā - kluba stūrī, izvlika telefonu un sāka partiju tik sparīgi ka viesmīle atskatījās un apbrīnā gandrīz izlēja piena un Sprite kokteili, ko nesa uz paplātes.

Pēc stundas ap viņu bija sapulcējusies vairāki cilvēki, kas mutes atpletuši novēroja viņa prasmes. Viņam blakus bija nosēdusies Anastasja un aplikusi viņam roku, kamēr ar otru glāstīja viņa labo kāju. Bet Emīls to neievēroja. Digitālās kārtis telefona ekrānā zibēja gandrīz nemanāmi.

Beidzot pienāca laiks un Emīls piecēlās. Pūlis acumirklī pašķīrās kā Sarkanā jūra un viņš tai izgāja cauri, tad ārā no kluba un pa kāpnēm uz ēkas jumta, kur jau viņu gaidīja Hektors Barbarosa. Pirms gada Emīls viņu uzvarot solitaire mačā bija atņēmis viņam visu. Viņam nācās pārdot mašīnu, ieķīlāt dzīvokli un sieva ar visu viņa naudu nozudusi. Vairāk par visu Hektors vēlējās Emīlam atriebties.

"Talačka." teica Hektors.

"Tā mani saucs." nosmējās Emīls.

"Pagājis gads kopš mēs tikāmies. Šis gads man bijis ļoti grūts, varbūt tu atceries." Hektors turpināja.

"Atvaino, ka tevi tik brutāli sakāvu. Kā teica māte - nedrīksti kauties, tikai nogalināt."

Hektoram noraustījās žoklis, "Velns parāvis, tu saproti kādas ciešanas tu man sagādāji? Es tevi vajāšu līdz mūža beigām, es tevi uzvarēšu tagad, es tevi uzvarēšu rīt, visos turnīros kuros tu piedalīsies un pazemošu tevi visu to lēto mauku priekšā, ar kuram tu katru vakaru izlklaidējies!"

Emīls tikai nošņāca. Viņi turpināja viens uz utru skatīties. Emīls pakustināja roku lai izvilktu telefonu, bet Barbarosam tas jau bija rokā un solidaire galdiņa zaļā krāsa izgaismoja viņa saplēsto ādas jaku. Emīlam būs jāpacenšās, ja viņš gribēs Hektoru panākt.

Drīz abi spaidīja telefona pogas tā, ka bezmaz vai skanēja un laiks šķita ritam lēnā.
Pūta stiprs vējš un smidzināja. Lietus lāses noklāja viņa brilles un telefona ekrānu.

Drīz vien uz jumta bija iznākuši gan kluba apmeklētāji gan darbinieki un noraudzījās intensitātē ar kuru tika liktas digitālās kārtis.

Kaut kur tālumā braocošas kravas mašīnas dārdoņas pavadījumā Emīls pacēla rokas gaisā un izkliedza "Jā! Saliku!". Pūlis gavilēja, bet Hektors tikai skatījās ar pus-atvērtu muti sava telefona ekrānā un murmināja "Viena kārts... viena kārts...", kamēr Emīls smaidot skatījās uz pūli, kas viņam gavilēja.

Pēkšņi daži no pūļa iekliedzās. Emīls pagriezās un redzēja kā Hektors Barbarosa ar niknumā izķēmotu seju viņam nesās virsū. Emīlam nācās domāt ātri. Liekot lietā zināšānas un refleksus, ko viņš guva desmit gadus apgūstots dažādus cīņu veidus viņš sekundes daļā izsprieda labāko stratēģiju. Viņš svieda Hektoram ar savu telefonu liekot pūlim noelsties. Tas trāpīja Hektoram pa degunu ar tādu spēku, ka uz brīdi padarīja viņu aklu. Asinīm gāžoties no deguna viņš aizstreipuļoja garām Emīlam un pārkrita pāri ēkas jumta malai.