tethys_

Oct. 29th, 2017 | 01:26 pm
From:: tethys_

Man visu laiku cilvēki liek justies vainīgai par to, ka man ir brīvais laiks, samērā pietiek naudas (ja pati nesačakarējos), un strādāju to, kas patīk. Labojums - gribētu likt justies vainīgai. Senāk viņiem sanāca, tagad vairs nē.
Katrs var justies slikti. Arī miljonāri mēdz mirt nost no skumjām, lai gan "it kā" viņiem viss ir. Katram ir savas lietas, kaunināt kādu par to, ka citiem ir sliktāk - tas ir pretīgi. Jā, ir sliktāk, bet tas nenozīmē, ka tev viss ir perfekti. Es parasti te saku piemēru - cilvēkam nocērt pirkstu, viņš kliedz un raud, un tad kāds ar nocirstu roku pasaka "ko tu ņemies, tu jau pat nezini, kas ir īstas sāpes". Nu tač sāp arī nocirsts pirksts, ļoti sāp, drausmīgi sāp, un pēc tam apgrūtina dzīvi. Turklāt katrs sāpes panes citādāk, un ko mēs vēl zinām par to, kāda tiem cilvēkiem dzīve. Varbūt tas ar nocirsto pirkstu ir pianists, bet ar nocirsto roku - programmētājs. Programmēt ar vienu roku var, bet spēlēt klavieres bez viena pirksta - jau daudz grūtāk.
Viss posts ceļas no salīdzināšanas, bet trakākais, kad tevi spiež salīdzināt, vienmēr mēģina pierādīt, ka tev viss ok, jo citiem sliktāk (patiesībā - tam kauninātājam).
Es tevi pilnībā saprotu, tas ved no nerviem ārā. Būt mājās ar bērnu - man nav bijis, bet es pilnīgi varu iedomāties, ka viegli tas nav. Smags darbs, kas iztukšo (protams, ir jau arī prieks).

Link | view all comments


Reply

From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: