Citāts no šejienes:

"Ornitologs Bari Vilsons atzī­mēja, ka starp visiem dzīvniekiem putni ir vispoētiskākās būtnes, tieši putniem mēs novērojam brīnišķīgus laulību rituālus un dziedāšanu, īpaši interesants laulību rituāls ir aprakstīts la-peņputniem (Ptilonorhynchidae).

Patlaban zināmas 18 šo putnu sugas, kas sastopamas Jaungvinejā un Austrālijā. Ri­tuāls bieži tiek izpildīts iepriekš apgūtā vai speciāli tam sa­gatavotā vietā. Tēviņš iztīra mežā laukumu (ap 1 m diamet­rā), būvē speciālus gaiteņus — lapenes no zariņiem un izrotā tos ar dažādas krāsas priekšmetiem.

Vienā tādā deju laukumā varēja saskaitīt vairāk nekā tūkstoti gliemežvāciņu, balto ak­mentiņu un kauliņu, krāsainu papagaiļu spalvu, ogu, zilu sēņu, puķu.

Putni lieto arī cilvēka sadzīves priekšmetus — auduma un papīra gabalus, stikla un kārniņu lauskas, nag­las, monētas u. c. Visi priekšmeti tiek izvietoti noteiktā kārtībā, kuru lapeņputns tūlīt izlabo, ja kāds to sajauc.

Ja «meistaram» šķiet, ka tādu rotājumu vēl ir par maz, tad tas izkrāso būdu ar kokogli vai zilo ogu sulu. Šim nolūkam putns izgatavo īstu otu no dažu koku sugu lūksnes šķiedrām un pēc tam mērcē to krāsainā ogu sulā.

Tēviņš ik dienas apseko savu būdu un nomaina apvītušās lapas un ziedus ar svai­giem. Būdas veidošana prasa no tēviņa daudz spēku un laika, bieži tā ilgst 3-4 mēnešus. Būdu izskats variē atkarībā no katra tēviņa mākslinieciskās gaumes. Tālāk tēviņš sāk demonstrēt savu būdu mātītēm.

Pierādīts, ka mātīte izvēlas un sapārojas ar visskaistākās būdas saimnieku. Šie tēviņi pārojas sezonā līdz pat 30 reizēm, turpretī citi tēviņi ne reizi. Pēc pārošanās mātīte viena pati izveido kokā atklātu ligzdu, perē un baro putnēnus.

Kad putnēni apspalvojušies, māte tos aizved uz tēva būdu, kur noris ne tikai viņu ie­pazīšanās, bet arī labākās būdas aplūkošana. Šī ceremoni­ja ir īpaši svarīga dēliem, jo tiem pāris gadus būs jāmācās no labākajiem paraugiem, lai vēlāk uzbūvētu savu būdu, bet meitām svarīgi ieraudzīt skaistuma etalonu, lai vēlāk nekļūdītos dzimumpartnera izvēlē."