03:30 am"Now that she had nothing to lose, she was free."Aiz nav-ko-darīt sāku klausītes Koelju "Eleven minutes" audio. Viens disks no pieciem pievārēts, jautājums ir - ko darīt tālāk. Viss āķis slēpjas tajā, ka ir beigušies graužamie, so, turpinot klausītes, ātri vien kļūs garlaicīgi. Tā jau varētu klausītes, tajā grāmatā tiešām kaut kas ir, kaut vai pašā valodā. Piesaista, plus ierastā vēlme uzzināt, kas notiks tālāk. Un tagad es paskatījos pulkstenī, atkal sāku sevi morāli lamāt par to, kā esmu izčakarējusi sev gulēšanas režīmu. Nu ko, jautājums atrisināts - eju uz gultu, tur novārtīšos kādas 2 stundas kā parasti, līdz iemigšu, rīt vakarpusē pamodīšos, paskatīšos pulkstenī un lamāšu sevi par to, ka dienas lielākā daļa nogulēta. Ak, cik tas viss ir paredzami. Piecelties laicīgāk man vajadzētu kaut vai tāpēc, ka es šodien biju pārāk blonda, lai iedomātos, ka ir mēneša pēdējā piektdiena, kas bibliotēkām nozīmē spodrības dienu. Jau tā bija parāds, šodien saņēmos beidzot aizbraukt, laimīga taisos vērt vaļā bibliotēkas durvis, un tas viss tikai tāpēc, lai atklātu, ka tā ir ciet, un varētu izlasīt deguna priekšā esošo tekstu uz darba laika plāksnes par spodrības dienu. Tāds neliels fail šodienai. Rīt jābrauc atkal. Ā, un par fail'iem runājot - šodien vēl pamanījos pamatīgi izgāzties. Ejam, tātad, ar draugu pa mežu, apstājāmies paskūpstīties, un es kā jau parasti pēdējā laikā sāku dīkt, lai negriež matus nost. Viņš ar to draudēja wnk, tā riktīgi griezt nost, kas nu viņam tur ir, tāpēc izmantoju katru izdevību mēģināt atrunāt. Khem, tālāk seko paskaidrojums, kāpēc tas izrādījās fail - viņš pateica, ka ir jau apgriezis. xD Nu jā, kad viņš pateica, tad es pamanīju, ka kkas nav tā kā bija, bet nu bāc, sajutos blonda. Taču tad es sapratu, ka tas nozīmē, ka viņš ir nogriezis pietiekami maz, lai tas liktos pa īsu, so, ir ok un kādam laikam miers un no stress par to, ka vēlreiz jāpiedzīvo tas, ka džeks kļūst par gandrīz-plikpaurīti. :D Heh, un Māris no manas dzīves nepazūd joprojām. Man tik tiešām gribas zināt, vai zem tā dīvainā skatiena, kad bijām pie jūras, kaut kas ir. It kā jau nav, jā, bet tomēr tas viss ir aizdomīgi. Nu ok, dzīvosim, redzēsim, nekur nepazudīsim viens otram, tas nu ir toč. "[2009.07.31. 23:47:44] Māris: davaj, marš guleet saldumiņ" Ps. Prieks par labi padarītu darbiņu - savedu vizuālā kārtībā blogu atkal. Kādam laiciņam miers. :D |
What does not kill you, makes you stronger.
August 1st, 2009
01:25 pmTikko pamodos no ļoti interesanta sapņa, kurš, man par sava veida mierinājumu, ir pārāk garš, lai mēģinātu atcerēties. Man patīk atcerēties sapņus, pierakstīt tos un pēc kāda laika izsapņot pa jaunam. Bet nu šīsnakts sapnis, kā jau minēju, bija garš un ļoti piesātināts. Tik daudz darbojošos personāžu vienā sapnī man sen nebija bijis. Heh, viens no viņiem bija Supermens, kurš strādāja par dārznieku pie kkāda džeka, kurš bija mani uzaicinājis papōzēt gleznai. Kretīns, Edmis, Māris, tagadējais, visādi klasesbiedri, visādi citi cilvēki.. Kompānijā, kas bijām, kad gājām ar kājām uz Rīgu, jo Ožos izkāpām ārā uztaisīt pikniku un pēc tam vilciens mūs ilgi gaidīja, bet tā arī aizbrauca, man ar vēl kko skrienot viņam pakaļ, stabili bija pirmie 4 minētie, plus vēl kaut kādi pāris cilvēki. Raiba kompānija, es teikšu. Garlaicīgi nebija. Es esmu kādreiz teikusi, ka man patīk mani sapņi? :DKaut arī tikko pamodusies, es tomēr esmu pamodusies pietiekami agri, lai beidzot varētu aizbraukt uz bibliotēku. Bišķi vairāk kā stunda laika sačammāties. Jāuzkož kaut kas, jāsaģērbjas un jālec uz riteņa. Cerams, ka nelīs. ^^ |
04:27 pm"Life is like riding a bicycle - in order to keep your balance, you must keep moving." (Albert Einstein)Otro dienu pēc kārtas lielie gabali, pirms tam katru otro - visai palieli.. Kļūstu par velōfanātiķi, vai? :D Un spriežot pēc tā, cik ļoti mani pēdējā laikā velk uz visādām kreisām takām un vietām ar nelīdzenu reljefu - ritenis laikam ilgojas pēc savām patiesajām trasēm. Būtu jāpamēģina kaut kad izbraukt līdz mežam, ja nebūtu bail braukt vienai. Hmm, būs jāsameklē kompānija, tiešām gribas sevi pārbaudīt. Lai gan vispirms laikam vajadzētu riteni beidzot aizvest, lai veic normālu tehnisko apkopi, negribas mežā palikt. :D Baloži manā ceļā joprojām liek bailēs sastingt. Šodien vienu gandrīz nobraucu, kā man likās. Šaubos, vai tas maz ir iespējams, bet nu nesties pieklājīgā ātrumā virsū balodim, kurš turpina kko mīņāties tā, ka nez, uz kuru pusi griezt, un kurš pašā, pašā pēdējā brīdī, pēdējākā, kādu vien esmu piedzīvojusi, aizlido prom.. ir tik tiešām liels pārbaudījums nerviem. I nekādas šausmu filmas nevajag. |
Powered by Sviesta Ciba