| vakars.. |
[Feb. 18th, 2012|11:44 pm] |
| [ | Current Mood |
| | - | ] |
| [ | Current Music |
| | ltv1 | ] |
es nesaprotu, kā es pārvērtos no cilvēka, kas skaļi smejas par valodu tēmu, par cilvēku, kas ir uzkāries uz cvk.lv refresh pogas spiešanas every 5 seconds. bet fakts paliek fakts - tas ir noticis. un man nav ne jausmas kas bija trigers.
vēl pirms +/- mēneša - es neplānoju nedz balsot, nedz vsp kko domāt about all this stuff. sākumā I was amused, tad es visu ignorēju, tad es sāku kļūt nepacietīga, tad es gribēju sašķaidīt TV, tad es gribēju izmest pusi draugu no draugiem, tad es sāku braukt augumā visiem, kas mani aģitēja balsot pret. visā šajā laikā NEVIENS man neteica, lai es balsotu PAR, neviens man neteica, ka latvieši ir lohi.. bet mīļie mani, kad tev regulāri saka, ka krievi galīgi kaunu pazaudējušu, ka lai brauc prom uz savām dzimtenēm, ka krievi visus latviešus grib nospiest.. un agri vai vēlu es sāku to uztvert personīgi, projicējot - uz savu omīti, savu māti, savu tēvu, saviem draugiem.. un tad it got personal, būtu puse no tām vēstulēm - sarunveidā face to face - es krāmētu pa seju. un it kā normāls cilvēks, man no krievu valodas ne silts, ne auksts, es tajā pat īsti pareizi rakstīt nemāku.. es pat personīgo d-grāmatu rakstu pārsvarē latviski.
visas politiķu runas, kurās neviens neko prātīgu nepateica, visas viņu liekulības, viedokļu maiņas.. mana pasaule pēkšņi kļuva gaužām neglīta. visi cilvēki likās idioti - ar šauru un aprobežotu domāšanu. nevienā brīdī es nedzirdēju kādu izskaidrojam, ko dod valsts valodas statuss. cilvēki iet balso un neredz to nākotni, par kuru viņi balso. balso par kkādu principiālu lietu, nevis veselīgu sabiedrību. es gāju balsot nevis PAR, bet pret PRET, un man bija svārstīšanās un domas, ka prātīgāk varbūt arī būtu iemest viņiem tabulu rasu, kad es tur iegāju, man pēkšņi kļuva skaidrs, kāpēc es daru to, ko es daru.. uz mirkli es iztēlojos valsti, kurā, ejot uz referendumu, man pajautātu, kādā valodā jūs vēlaties aizpildīt veidlapu [or whatever that thing is called] un es varētu pateikt - dzimtajā. un labi, šis jautājums bija diezgan skaidri formulēts, bet jebkurš cilvēks, kurš ir rakstījis iesniegumu kādai oficiālai iestādei, lasījis līgumus, vai saņēmis kādas oficiālas atbildes, kuras jau tāpat ir tik pretīgi sarežģīti formulētas, ka kādas 5 reizes jāpārlasa, lai sapratu, ko no tevis grib, lai iztēlojas - kā to dara cilvēki, kam šī valoda ir sveša, pat ja viņš viņu iemācās un pārvalda.. es vācu valodu arī jau 15 gadus mācos, bet ja visa birokrātija notiktu vāciski, es laikam pakārtos.
jo cik es saprotu - bilingvālā valstī visiem nav jāzin divas valodas vairāk kā divkopienu valstī, vnk visādos oficiālos pasākumos katram ir izvēle un tiesības izvēlēties. un runa nav par to, ka krievi tagad nemācīsies latviešu valodu un pārņems valsti, bet gan ka visas tās nabaga pensionāru babuškas jutīsies ērti, droši un mājās, jo jaunā paaudze jebkurā gadījumā zinās divas, trīs, četras valodas.. un ja visi šie pretīgie 80-gadīgie okupanti nav iemācījušies valodu 60 gados, ko tad tagad var mainīt. lai viņi labāk ātrāk mirst un miers. es neredzu kā mana omīte varētu pielāgoties tam brīdim, kurā tur mainījās pensiju saņemšanas veids, kā viņa piereģistrētos onkoloģijas centrā, tajā briesmīgajā rītā, kā viņa varētu dabūt tos dažus latus atpakaļ, ko viņa iztērēja medikamentiem, kā viņa maksātu rēķinus, lasītu visādus namu pārvaldes paziņojumus.. [ja viņai nebūtu mēs]
un es joprojām domāju, ka aiz visa šitā stāv kkādi mistiski people in charge.. bet ne krievijā vai vēl sazin kur vēl, bet tepat pie mums.
šodiena bija saspringta un joprojām ir. un es nezinu, vai es varu aiziet gulēt, jo esmu saspiedusies un uzkārusies un whatever.
un es nonācu pie secinājuma - tas ir asinīs, jo lai cik latviskojusies es arī nebūtu, pirmā valoda, kas atsevišķās situācijās nāk prātā ir krievu, un cik man ir bijuši gadījumi, kuros tāpēc mani ir ar tik skaistiem epitetiem uzrunājuši latviešu tautas pārstāvji..
bet cilvēki vairs nav idioti, provokatori un nodevēji. viņiem ir pievienojušies cilvēki, kas man likās tīri saprātīgi.
ai, man pazuda domu gājiens.
ā - absurds Latvijā dzimuši un 50 gadus nodzīvojuši cilvēki, kas ikdienā saskaras ar situāciju šeit, nevar izteikt savu viedokli, kamēr cilvēki, kas šos 50 gadus dzīvo kkādā Austrālijā un netaisās ever braukt atpakaļ, var lemt un izteikt savus ģeniālos secinājumus par visu šito padarīšanu.
ai, tas viss ir divpusēji grozāmi šurpu-turpu, pagātnes un tagadnes kļūdas savijušās vienā putrā.. jāslēdz ārā ļaunais dators un ļaunais tv. |
|
|
