šodien tieši runāju ar vienu cilvēku par šīm te,sasodīti sarežģītajām,savstarpējām attiecībām.
un zini? dzīve ir tik nolāpīti īsa,atmiņā vien paliek kautkādas spilgtas 'pieturvietas' ,viss pārējais agri vai vēlu aizpeld nebūtībā.
nevienam cilvēkam tu nekad nebūsi nozīmīgāka un svarīgāka ,kā saviem vecākiem,mātei. un pat ja viņa to nemāk izrādīt,saproti,ne visi mīl vienādi...
nepazaudē to visu tā.

(Reply to this) (Thread)

zinu un saprotu. un kad saku, ka 'tas viss tāpēc, ka viņa mani mīl..', i really mean it. i do.
[vnk bija jāatbrīvo vieta galvā, lai varētu to visu sākt krāt no sākta gala.]

un pilnībā piekrītu arī par to dzīves īsumu..

(Reply to this) (Parent)