| kad ir laiks dzīvot, bet nezini, kā to dara.. |
[Dec. 27th, 2015|02:39 pm] |
| [ | Current Mood |
| | in remission | ] |
| [ | Current Music |
| | adriano celentano - prisencolinensinainciusol | ] |
ja es turpinātu iepriekšējā ierakstā iesākto stilu un sāktu šo jauno ierakstu ar vienu apstākļa vārdu, tas būtu "nožēlojami".. un tatad..
nožēlojami. bet pēc 3 dienu izgulēšanās, man ir iestājies miega pārsātinājums un ir atgriezies bezmiegs, par kuru ar savām ierastajām 2-4 h miega ikdienā jau biju aizmirsusi, jo vnk nebija laika bezmiegam. (jeb kā es šodien absolūti ģeniāli izteicos: "the less you sleep, the less sleepless you are") un biezmiegs tāpat kā agrāk galīgi nav mans draugs, viņš ar mani runā un tas, ko viņš saka, galīgi nav tas, ko gribu dzirdēt. Un šonakt viņš mani daveda līdz asarām un es no 3:00 līdz 5:00 drukāju savai former/forever (???) best friend [ok, es nezinu, where do we stand, and it's complicated, so let's say my person of rust, ar kuru es runāju pāris reizes gadā] 2,5 A4 lapas garu savu dīvaināko domu apkopojumu telefonā, kur bija citētas arī manas sarunas ar iedomu viņas versiju. [well, this sort of explains why she's still my person, we keep in constant contact.. in my head..]
secinājumi:
1) labi, ka sākas sesija, un es varu sevi aizņemt ar tēlosanu, ka mācos.. ar negribēšanu mācīties, bet apzināšanos, ka vajag.. un ar vainas apziņu, par mazo ieplānoto studiju apjomu. FUN.. žēl tikai, ka koju istabiņa būs tukša - even more isolation, jo tur nebūs jāiet ārā ar suni..
2) neesmu vēl gatava lasīt grāmatas ar depresijām un impulsu kontrolēšanas traucējumiem, tas saasina simptomus, un tos nav vairs tik viegli ignorēt.. bet, iespējams, grāmata nav vainīga.. es atsāku rakstīt jau pirms krietna laiciņa, un tas ir neapšaubāms simptoms, kad galvā ir tik daudz domu, ka tās ir jālaiž ārā. Turklāt depresīvā Sofija, kas daudz lasa, raksta, zīmē - patīk man pašai daudz labāk, tā kā ir arī pozitīvas lietas. |
|
|
