Dialogi Ar Kādu Neprātīgo - skaņu vakuuma meklējumos [entries|archive|friends|userinfo]
simtgadīgsbērns

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

skaņu vakuuma meklējumos [Aug. 3rd, 2008|11:40 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|]
[Current Mood |miega karaliene]
[Current Music |rufus wainwright - hallelujah]

kārtējais bezmiegs.
kārtējo reizi klausījos klusumu.
kārtējo reizi mazliet priecājos par to.
bija tā:

garām pabrauca tramvajs. tas tuvojās diezgan lēni un uz pagrieziena (tātad 4.ais) mazliet saminstinājās it kā nebūtu pārliecints par sevi.
tad iestājās "klusums". varēju dzirdēt, kā, vēl neaizmiguši, mierīgi elpo vecāki un kā mamma gultā sagriezās uz otriem sāniem.
nošķaudījās papagailītis, un atkal.
pa ceļu nobrauca kādas divas mašīnas, kuru dēļ palaidu garām brīdi, kad sākās vējš.
bet vējš pieņēmās spēkā. tad pēkšņi sākās lietus - kap.... kap.... kap, kap... kap, kap, kap, kap, kapkapkapkap.. (lietus arī pieņēmās spēkā)
tad kādu laiku lietus skaņa apslāpēja dzīvokļa iekšējās skaņas, bet tad ausis pierada un sāka izšķirt iekšā notiekošo.
tētis jau bija aizmidzis un elpoja, ļaujot degunam iesvilpties ik pa brīdim, kas atgādina klusu krākšanu.
garām aiztraucās motocikls (tie nu gan ir skaļi!!)
sagrozījos gultā, nolikdama galvu sāniski. dzirdēju, kā skorpstas aizskar spilvenu.
pamanīju, kā augšstāvā apklusa ledusskapis (ausīm tad ir tāda dīvaina sajūta - kā apstājoties liftam, kad tas sasniedzis mērķi)
sadzirdēju ari mammas kluso iekrākšanos, tādu neregulāru un smieklīgu.
kādu laiku klausījos savus sirdspukstus. tuk... tuk.. tuk..
mani no monotonās aizmigšanas atrāva balsis. Inna no 4.ā stāva atgriezās mājās un zem mana loga atvadījās no sava mīļotā. abi bija iedzēruši un skaļi smējās, un mēģināja uzkāpt pa trepēm un atvērt durvis. kods nekādīgi nespiedās. durvis aizvērās ar baigāko blīkšķi un atkal iestājās "klusums".
lietus, šķiet, bija pierimies, ticis pāri savai kulminācijai un atradis neuzkrītošu tempu.
augšstāvā kāds bija atgriezis ūdens krānu. (dīvainas, nepatīkamas skaņas)
tofiks sāka koridorā kasīties un sist ar ķepu pret grīdu (nez vai šim blusas, no rīta būs jāpaskatās)
garām atkal brauca tramvajs. (tātad bija pagājusi apmēram stunda. dīvaini, bet tas atkal bija 4.ais, tas laikam tāds iecienītāks maršruts)
un te augšstāvā atkal izslēdzās ledusskapja dūkoņa un manas ausis atkal atkrita vaļā.

p.s. tūlīt publicēšu arī nākamo vārdu un vārdu savienojumu daļu.
LinkLeave a comment