Lasu un lasu, un saprotu, ka man pazīstamam cilvēkam bija tāpat. Nu neredzēja jēgu, bet tāds stingrs mērķis nomirt arī nebija. Izglāba tas, ka viņš mākslinieks būdams, uzcepa jaunu dziesmu albumu, kur izlika savu sāpi, emocijas izgārdza laukā, un savācās. Nedrīkst turēt sevī.

dažreiz mans brālis ieminas par dzīves bezjēdzību un negribēšanu dzīvot. un tad man paliek bail par viņu, jo es nezinu, kā lai palīdz.
te man nāk prātā teiciens: "Tā ir katra cilvēka izvēle, kur skatīties - debesīs vai dubļos zem kājām." bet nevar taču ar varu otram pacelt galvu.

(Reply to this) (Thread)

es absolūti piekrītu.
tikai ko lai dara, ja arī debesīs neko neredz..

es domāju, ka daudzi cilvēki runā par dzīves bezjēdzību. un labāk [laikam] ir viņiem neteikt neko, nekā nosodīt vai izsmiet, vai mēģināt palīdzēt saskatīt to jēgu tur, kur redz paši..

cik brālim gadi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hmm, īstenībā, ja tā padomā, nav svarīgi UZ KO skatās, bet gan tas, kā "skatītājs" redzēto interpretē un sajūt. dažs labs arī dubļos pamanīsies atrast kaut ko pozitīvu.

nosodīt vai izsmiet man nenāk ne prātā, un es arī neteiktu, ka man ir zināms noslēpums par to, kāda ir dzīves jēga. nē, man vienkārši ir interesanti dzīvot. dažreiz grūtāk, citreiz vieglāk un patīkamāk, bet tomēr interesanti.

18

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, dubļi ir visai radoši, if i have to say.

nevienam nav zināma dzīves jēga. :) es gan reizēm saku 'dzīves jēga ir atrast dzīvest jēgu'.. kas ir sort of true. jo katram tā ir sava.. un tikko tu dubļos vai debesīs spēj saskatīt kko pietiekami aizraujošu, tev nav ne laika, ne vēlmes meklēt dzīves jēgu.

just an opinion - 18 ir diezgan normāls vecums, lai spriedelētu par dzīves jēgu, īpaši ja viņš ir tāds inteliģents/mākslinieks/literāts..
[bet maybe it's not, look where it got me]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tieši tā :)

un nav viņš galīgi nemaz māksliniecisks vai t.s. intelektuālis. parasts puika ar parastu dzīvi un domāšanas veidu, bet kaut kā tajā visā viņš zaudējis jēgu un dzīvesprieku. es ceru, ka tas ir saistīts ar "nesaskaņām" ģimenē un ka, uzsākot studijas kaut kur prom no mājām, viss pats no sevis atrisināsies. bet to laiks rādīs.

un ceru arī, ka Tev viss būs labi. veiksmi! :)

(Reply to this) (Parent)

Nejūties vientuļa.
Man pagājušais gads vai pat divi bija ļoti grūti. Lasot par tevi , šķiet, man bija ļoti līdzīgi. Arī es vairs neredzēju jēgu nekam. Zuda jebkāda motivācija. Jā, arī nāvi es nemeklēju, bet tā mani arī nebiedēja. Domāju, ja man tajā dienā būtu jāmirst, man nekā nebūtu žēl.
Meklējot tam visam skaidrojumu, es uzdūros divām lietām , kurās spēju rast kkādu izskaidrojumu tam , kam psiholoģiski gāju cauri. :
1) lai cik jocīgi tas neizklausītos , bet ceturtdaļmūža krīze. http://en.wikipedia.org/wiki/Quarter-life_crisis
2) un mazliet mistiskāks skaidrojums, ja tici vairākām dzīvēm - atbrīvošanās no iepriekšējās karmas. http://www.saulesjosta.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=3456&mode=thread&order=0&thold=0

Var jau būt, ka tās ir tikai blēņas, bet to izlasot man palika vieglāk.
Un tagad kopš vasaras viss ir sakārtojies. Radu sev jaunu jēgu.
Varbūt tas viss ir tikai pacietības jautājums. Un pēc melnās svītras, lai cik gara tā būtu, vienmēr nāk baltā.

(Reply to this) (Thread)

paldies..

(Reply to this) (Parent)