Nejūties vientuļa.
Man pagājušais gads vai pat divi bija ļoti grūti. Lasot par tevi , šķiet, man bija ļoti līdzīgi. Arī es vairs neredzēju jēgu nekam. Zuda jebkāda motivācija. Jā, arī nāvi es nemeklēju, bet tā mani arī nebiedēja. Domāju, ja man tajā dienā būtu jāmirst, man nekā nebūtu žēl.
Meklējot tam visam skaidrojumu, es uzdūros divām lietām , kurās spēju rast kkādu izskaidrojumu tam , kam psiholoģiski gāju cauri. :
1) lai cik jocīgi tas neizklausītos , bet ceturtdaļmūža krīze. http://en.wikipedia.org/wiki/Quarter-life_crisis
2) un mazliet mistiskāks skaidrojums, ja tici vairākām dzīvēm - atbrīvošanās no iepriekšējās karmas. http://www.saulesjosta.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=3456&mode=thread&order=0&thold=0

Var jau būt, ka tās ir tikai blēņas, bet to izlasot man palika vieglāk.
Un tagad kopš vasaras viss ir sakārtojies. Radu sev jaunu jēgu.
Varbūt tas viss ir tikai pacietības jautājums. Un pēc melnās svītras, lai cik gara tā būtu, vienmēr nāk baltā.

(Reply to this) (Thread)

paldies..

(Reply to this) (Parent)