Dialogi Ar Kādu Neprātīgo - December 16th, 2009 [entries|archive|friends|userinfo]
simtgadīgsbērns

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

December 16th, 2009

edija likumi [Dec. 16th, 2009|08:10 pm]
[Tags|, ]
[Current Mood |none]
[Current Music |none]

gāju pa ielu un katru reizi, kad paslīdēju, cerēju, ka nokritīšu un salauzīšu roku. bet tikai sapņoju..
[turklāt drīzāk būtu salauzusi kāju, kas mani neglābtu no darba.]

un vsp šodien es sapņoju par vasaru, pludmali, siltām smiltīm, siltu jūru un sauli. un tad es pamodos..
turklāt atcerējos, kāpēc es ienīstu ziemu..
LinkLeave a comment

ģimeniska vakara saruna virtuvē [Dec. 16th, 2009|11:31 pm]
[Tags|, ]
[Current Mood |none]
[Current Music |none]

darbojošās personas: mamma, tētis, vecāmāte un es
laiks: ziema, 16.dec. plkst. 22:45
vieta: virtuve [dzeltenos, oranžos un brūnos toņos]
________________

deg divas mazas lampiņas virs izlietnes un svece uz galda ['intīms' vakara apgaismojums]. pie galda sēž mamma un es. vecāmāte stāv pie izlietnes, tētis - pie kafijas automāta. [abi pret kko stutējas] [edgars "mācās" savā istabā]. visi dzer tēju no vienādām stikla glāzēm. smaržo pēc citrona un upeņu ievārījuma. [un pankūkām, kuras pirms kādas stundas apēda edgars].. [un tofika, kurš guļ zem galda]
________________

vecāmāte: bet ja tā tiešām ir gāzes noplūde? es tūlīt iešu pie kaimiņienes pakonsultēties..
mamma: aizej, aizej!
vecāmāte: ko tu smejies?! mēs taču varam uzsprāgt!
mamma: protams, ka mēs varam uzsprāgt. mēs dzīvojam 1.ajā stāvā.
[klusais 'dā!' man galvā..]
vecāmāte: nerunā tādas briesmas!
mamma: iedomājieties, cik briesmīgi būtu, ja visi nomirtu un tikai kāds viens no mums paliktu..
es: tas būtu nežēlīgi. tāpēc davaj cerēsim, ka mēs visi arī nomirsim.
vecāmāte: tavā vecumā tādas lietas vsp nedrīkst runāt! ko tu!
mamma: jā - lielāka varbūtība, ka mēs visi nomirtu.
es: mhm. man tikai remontu būtu žēl.
[tētis sāka smieties]
________________
LinkLeave a comment

navigation
[ viewing | December 16th, 2009 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]