Dialogi Ar Kādu Neprātīgo - April 18th, 2009 [entries|archive|friends|userinfo]
simtgadīgsbērns

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

April 18th, 2009

kāpēc sīpoli? [Apr. 18th, 2009|11:09 pm]
[Tags|, ]
[Current Mood |harmonija]
[Current Music |silencia....]

Marija Magdalēna pirmā redzēja augšāmcēlušos Glābēju un devās pavēstīt šo ziņu visā pasaulē. Nonākot imperātora Tibērija pilī, viņai tāpat kā visiem citiem ieceļotājiem vajadzēja sniegt viņam kādu dāvestu. Viņai bija tikai ola, kuru viņa sniedza Tibērijam ar vārdiem: "Kristus ir augšāmcēlies!" Tibērijs šādai ziņai nenoticēja un prasīja: "Kā kāds var augšāmcelties iz mirušajiem? Tam ir tik pat grūti noticēt kā tam, ka balta ola var palikt sarkana." Un kamēr viņš bilda šos vārdus, ola Marijas rokās sāka sarkt.

***

biju šodien baznīcā. katru reizi, kad tur esmu, domāju, ka būtu jāienāk biežāk, bet līdz šim tiešām aprobežojos gandrīz vai vienīgi ar lieldienām.
man patīk baznīcā. es neteiktu, ka mani vilina reliģiskais aspekts, drīzāk kkāds iekšējais miers un labestība, kas rodas kkur iekšā.
ir Dievs vai nav, man patīk valkāt lakatu galvā, patīk tā sajūta, kad esi zem pārsega un tā kā jūti, ka ir kkas kā priekšā tu noliec galvu.
man patīk kā mācītājs savā zemajā balsī dzied kko nesaprotamu senkrievu valodā. patīk atrasties blakus ļoti apgarotiem cilvēkiem. patīk apmest krustu. patīk gaismas spēles uz grīdas. patīk staigāt gar svētbildēm, iedegt šur tur svecītes un runāties ar savu aizgādni.
[nekad neesmu vērsusies pie Dieva paša, jo nezinu kāds viņš ir, ja Viņš ir.. toties vērsties pie Sofijas, Marijas, Nikolaja ir viegli, pat ja viņi jau 100reiz reinkarnējušies, kādreiz viņi bija. un runāt ar viņiem kā nekā ir labāk nekā runāt ar sevi..]
man patīk kā smaržo baznīcas sveču vasks. patīk skatīties, kā tas lēni slīd pa tievo sveci uz leju. sveces deg lēni un rāmi, reizēm gan pasprēgā, bet ļoti īsu brīdi. patīk vērot ikonas sveču gaismā, tās it kā skatās uz mani. visas ļoti labsirdīgi un saprotoši.
lieldienās patīk, kā mācītājs visus apsveic, ejot garām un dāsni laista ar svēto ūdeni. šodien viņš skatījās man tieši acīs un trīsreiz apšļakstīja - dīvreiz groziņā, vienreiz tieši sejā. mūsu baznīcā viņš šogad jauniņais. tāds gaišs un entuziasma pilns jaunais cilvēks. [negribētu apprecēt mācītāju viņi tādi pārāk mierīgi un nosvērti. mans žanrs tomēr ir drāma].
baznīcā es nevienam nevaru pateikt rupju vārdu. esmu tur atbruņota, esmu tāda, kāda esmu. bez meliem, izlikšanās un uzvilktā smaida. esmu mierīga, domīga un klusa..

***

- Христос Воскресье!
- Во истину воскресье!
LinkLeave a comment

navigation
[ viewing | April 18th, 2009 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]