domāju, ka tā ir tāda savdabīga smadzeņu sevis atražošana..

bieži ir tā, ka rādās kkas saistībā ar kādu no konteksta izrautu vārdu.. reizēm sajūta, ka kkāda neapzinātā smadzeņu daļa kko grib teikt par lietu bet saruna/domu gaita aiziet citā virzienā un paliek neizteikta pat sev. tad sapņos atnāk.
piem. uz Napoleonu bija atsauce grāmatā, ko lasīju, bet tā ļoti maz - laikam man gribējās, lai ir vairak tāpēc uzdāvināju sev bonusu.
Hitlers ir pilnīga mistika, ja neskaita, ka politoloģijas kursa atkārtošanu pirms ieskaites, īsi pirms vafeļu sapņa.

nu jā, gan jau grāmatas, filmas.. var arī vnk būt kkādi dziesmas liriki. a reizēm pilnīgi ne pa tēmu. gadās, ka varu sapnī piem būt kinītī un noskatīties kādu filmu no sākuma līdz beigām. [ir gadījies, ka sapņoju filmas, kuras neeksistē, kā piem. trileris ar Buloku un Klūniju..]

kkādās 6. - 7. klasēs man bija sapņi, ar epizodēm, kas atkārtojās dzīvē.
toties nesen bija vsp marazms - pilnīgi reāli sapņi - kā piem. saruna ar mammu pie tējas virtuvē vai kā es veikalā pērku pienu, jo mamma palūdza. beigās sanāca, ka mamma palūdza reālajā dzīve, a nopirku ta es sapnī. un biju pilnīgi pārliecināta, ka viss ir ok.. labi, ka tie beidzās, sāku riktīgi jaukt, ko izdarīju, ko nē. ko teica man kāds patiešām, ko tik sapnī. tu-tū-periods..

(Reply to this) (Parent)