aituvīrs

April 21st, 2019

02:59 pm

kad es klausos nikto, es nesaprotu tos tekstus līdz galam un pilnībā. jā, kaut ko es saprotu - tos vienkāršākos vārdus, piemēram, "kad paliksim pēdējie; tev stāstīšu, ka viss ir apnicis; beigas; jūra; tavs numurs" un kopēju dziesmas ideju,- bet es izlīdzos ar to, ka iedomājos trūkstošo tā, kā man gribētos, lai tur ir. tas ir, tad, kad vajag iedomāties, jo dažkārt nemaz nevajag - var tikai klausīties un ir gana. patiesais tulkojums noteikti ir pavisam citāds, bet, lai kā man gribētos saprast, man šķiet, ka kādu laiku es varu iztikt tāpat.

03:08 pm

es no sava loga lieliski redzu mūsu mājas netīšām nodegušās tūjas - tādi melni, nosviluši kāti. mazliet izskatās pēc cietušu roku stumbeņiem. kaimiņi arī taisās kaut ko dedzināt pagalmā - tas gan būtu bēdīgi, ja šeit nedēļas laikā otro reizi izceltos ugunsgrēks. jāatzīst, kad dega mūsu tūjas, es to neredzēju, bet pēc tam smējos, jo tāds sašutums par daļēju dzīvžoga bojāeju man likās vienkārši absurds.
Powered by Sviesta Ciba