10:41 pmNesen biju ciemos pie bērnības labākās draudzenes, kas tagad dzīvo centrā ar savu panku draugu. Viņi dzīvo tādā pusnoplukušā dzīvoklī ar vēl diviem dzīvokļbiedriem, gaitenī mētājas nozagtas ceļazīmes, bet viņu istabā pie durvīm ir pielikta tramvaja plāksne "uz Depo Brīvības ielā". Sienas ir vietumis appūstas ar baloniņu, bet patiesībā jau tur ir tīri mājīgi un nemaz ne tik slikti, kā varbūt izklausās. Mani skicēja gandrīz vesels kurss no rozentāļiem (viņi teica, ka man ir ļoti skaistas, graciozas rokas un ka es būtu laba pianiste), skanēja The Doors un kaut kāds space disko. Un man mazliet kļuva žēl, ka pirms vairākiem gadiem neiestājos mākslas skolā un pavisam noteikti kļuva žēl, ka tā arī nepabeidzu mūzikas skolu (bet es apņēmos kaut kad atsākt spēlēt klavieres). Pēc tam es dzēru divus aizdomīgus dzērienus - Dženisas Džoplinas mīļāko liķieri (tā esot apgalvojis bārmenis, bet vispār jau tas liķieris bija neticami garšīgs - ar medus un kanēļa piegaršu) un pīlādžu kokteili no Maximas. Nezinu, kurš bija aizdomīgāks, bet, kad tovakar devos gulēt, varu apzvērēt, ka mani sapņi bija trīsreiz spilgtāki kā parasti. |