sobrid - Post a comment

Tas, protams, notiek neapzināti un visu laiku, bet nupat smuki piefiksēju brīdi, kā prāta konstrukcija sakustināja ķīmiju ķermenī (šajā gadījumā nedaudz eiforisku un, protams, sagaidošu..hah haha...hahaaa). Labi, ka piefiksēju. Citādi sekotu savāda cerēšana, un turpat arī tā būtu jāsāk apgraizīt, jo....realitāte tai prāta konstrukcijai tikai kā iedvesma...nekāda cita sakara ar notiekošo.
Citiem vārdiem - nesasapņojos. Ā..nē...vēl precīzāk - sasapņojos, bet to pamanīju un pat īsti nekāvu nost. Vnk bija iemesls par to labdabīgi pasmīnēt. Tā, ka pat acis pasmaidīja, ne tikai mute :).