sobrid - Post a comment

Jā, man daudz kas Tevī patika. Katra lieta it kā ir tikai kaut kada detaļa, kas pa lielam neko neizškir. Tāpēc pofig par konkrētām detaļām. Es vienkārši jutos labi ar Tevi. Detaļas tikai seko šai sajūtai. Par pēdējo laiku? Es vienkārši apstulbu un noskumu un tvaiks saspiedās iekšā. Miers ar to. Skrūvēju ventiļus vaļā, ja tas nedarbina attiecību vilcienu. Jā, Tu lūdzi man Tevi likt mierā. Man likās, ka tīri labi sanāk. Un vispār jau savā veidā arī nebija grūti. Nezināju, ka runa ir par teju vai absolūtu klusumu. Mēneša laikā, ja neskaita tehniska rakstura tekstus, es Tev kaut kādu reālu saturu uzrakstīju vien divas - trīs reizes. Jā, man gribās ar Tevi saskarties reāli, virtuāli. Jā, pēdējā whatsapp plejāde bija pat vairākas rindkopas gara. Garākā vesela mēneša laikā. Izrādās, arī tas var būt par daudz. Nē, tas nav nīgrums. Es vnk.vēroju gaitā. Neesmu drošs, vai to sauc par otras iespējas došanu, kā Tu to apraksti. Nē nu...protams, es protu besīt, bet...pēc šī man ir sajūta, ka tā iespēja bija ar vismaz diviem galiem. Iespēja Tev kaut kādā veidā sev parādīt, ka nevaram būt kopā, nevis, ka varam. To gan tikai Tu vari sajust, kurš gals ir tuvāks patiesībai. Anyway - piedod par nemieru, man vnk baigi negaidīts tāds pavērsiens ar to klusumu. Klusums forši, ja sajusts un vajadzēts. Man laikam klusuma diezgan daudz. Ja kaut kādi trokšņi sarodas - uztaisu caurvēju un atkal miers. Miers Tev ir svarīgs, žēl, ka neatrodi tik daudz, lai atrastos vieta arī satikties. Tāpēc nezināmu laiku rakstīšu te. Ja gribēsi - izlasīsi. Not a hidden file. Ja ne - nu tad man, gan jau, kāds gadiņš bez attiecībām. Možka labāk uzreiz kādā klosterī apmesties vai Sibīrijas mežā. Haha. Nu ne tač. Bet nu būtu vismaz kāda virzība. Lai vai kā - ja kāda no manis kaut ko gribēs, smuki varēšu nocitēt Tevi - man tagad nav spēka kkam tādam. Iemesli, protams, katram savi. Tos tāpat nevar uzzināt no citiem, jo šamie paši mēdz nezināt. Ā, šis, kā parasti, nav ne ar ironiju, ne ar kritisku aci. Vnk prātoju, kā rosīties priecīgāk.