„...Nocietinājumu kamerveida koka izbūves Latvijas teritorijā konstatētas 9./10 gs. Āraišu ezera pilī, kā arī vēlāku gadsimtu Asotes12, Tērvetes13 un Oliņkalna14 pilskalnu vaļņos. Šāda konstrukcijas ļoti izplatītas austrumslāvu15 un rietumslāvu16 pieminekļos; hronoloģiski agrākās (no 9. gs. beigām) konstatētas Teterovas pilskalnā Meklenburgas17. Kamerveida nekaķētu koka izbūvju paliekas vaļņu celtniecībā izpētītas jau Ķivutkalna nocietinātajā apmetnē (sk. 72. lpp.). Domājams, ka Ķentes pilskalnā atsegtā konstrukcija attīstījusies uz vietas un Latvijā nav jāuzskata par kultūras aizguvumu....”