|
Jun. 28th, 2004|11:21 pm |
Un kas notiek no rīta? Mēs pamodāmies, Tava roka vēl bija man uz krūtīm. Es lēnītēm aizgriezos. Tu ieslēdzi radio. Baloži jau bija aizlaidušies savos ceļos. Es paslēpos dušā zem ūdens. Tava mīlestība aizskalojās. Aizskanēja prom līdz ar balsīm radio. Bet manējā? Kur palika manējā? ..
Un Tu mani aizmirsīsi vēl ātrāk. Varbūt jau nākamnakt, kad atkal paslēpsies zem saviem plakstiņiem ...un aizsegsi savas ausis. Lai nekas nav saredzams, nekas nav sadzirdams, vien Tu pats. Un Tevī nav vietas man.
|
|