Vientuļa lapa kokā
Zarā vientuļā klusi
Karas un nosmok
Līdz dzeltena
Un krīt

Ik pa laikam  sanāk uzskriet uz kādu jaunekli, vai jaunieti, kuri stāstot par savām aizraušanām piemin politiku. Ka, lūk, viņi iesaistās vienā vai otrā partijā, un viņi tad nu būs tie jaunie Latvijas cēlāji. Var jau būt, pat lai vecas viņiem... Tikai neticu...

 Paldies, man iet labi, dzīvoju savā mazajā pasaulīte, pa retam ielūkojoties lielajā. Klusi pasmaidu un atkal ierāpjos pie sevis, kur var netraucēti sapņot, nīst, dusmoties uz visiem, un visvairāk uz sevi...

 Lēni pieskaroties ādai sajust, maigi glāstot izģērbt, kaisli skūpstot iekārot... ieiet, izjust, iemīlēt, varbūt....