|
Vientuļa lapa kokā
Zarā vientuļā klusi
Karas un nosmok
Līdz dzeltena
Un krīt
Ik pa laikam sanāk uzskriet uz kādu jaunekli, vai
jaunieti, kuri stāstot par savām aizraušanām piemin politiku. Ka, lūk, viņi
iesaistās vienā vai otrā partijā, un viņi tad nu būs tie jaunie Latvijas cēlāji.
Var jau būt, pat lai vecas viņiem... Tikai neticu...
Paldies, man iet
labi, dzīvoju savā mazajā pasaulīte, pa retam ielūkojoties lielajā. Klusi pasmaidu
un atkal ierāpjos pie sevis, kur var netraucēti sapņot, nīst, dusmoties uz
visiem, un visvairāk uz sevi...
Lēni pieskaroties ādai
sajust, maigi glāstot izģērbt, kaisli skūpstot iekārot... ieiet, izjust, iemīlēt,
varbūt.... |