| migla |
[Mar. 17th, 2004|09:28 pm] |
Lēni slīdot pa klusajām ielām
Migla apņem ikvienu
Kas nav spēji mājās aiziet.
Tā klusējot pogas pogā
Un jakas novelk
Līdz cilvēku miesa ir kaila un vāja!
Tad iesūcas tajā caur porām
Līdz dvēselei tā rāpjas
Pa asins tērcītēm
Kā kūstošs sniegs pārpludinot
Vēnas un artērijas
Ar savādu saltumu,
Klusu vientulību. |
|
|
| |
[Mar. 17th, 2004|09:52 pm] |
tik vien kā vientulības mākti
- lēni
koki par cilvēkiem kļūst
tie apvienojas baros
- ātri
par plēsoņam kļūst
un medībās iziet
-klusi
nogalinot ikvienu,
tad dzīro
-brangi
un nejūtas vientuļi vairs
tik tumsas mākti
- lēni
atkal par kokiem tie pārtop |
|
|
| pašiedvesmai, pašpārliecības uzlabošanai un etc... |
[Mar. 17th, 2004|09:59 pm] |
| [ | Current Mood |
| | esmu laimīgs | ] |
izdomāju tomēr pievienot sev draugus, jo kā gan ir tik vienkārši piepildīt savas ujebāņa tieksmes kā uz draugu rēķina... izmantojot, pazemojot, sanaidot, mīlēt, iegūt!!!
es takš esmu viens jauks radījums vai ne?:) |
|
|